Atbildot uz šo Turcijas paziņojumu, Somijas prezidents Sauli Nīniste vēlreiz uzsvēris, ka Somija vēlas iestāties pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē vienlaikus ar Zviedriju.
Nīniste laikrakstam "Helsingin Sanomat" sacīja, ka Turcijas nostāja nemainīs Somijas vēlmi iestāties NATO kopā ar Zviedriju.
Abu valstu virzību dalībai NATO ceturtdien Stokholmā apspriedīs Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons un Somijas premjere Sanna Marina.
Turcija uzskata Zviedrijas pieteikumu par "vairāk problemātisku"
Čavušoglu lika saprast, ka Ankarai nebūtu problēmu apstiprināt Somijas pieteikumu uzņemšanai NATO, taču Zviedrijas pieteikumu turki pagaidām nav gatavi atbalstīt.
"Mums jau no paša sākuma bija salīdzinoši mazāk problēmu ar Somiju. Gan Somija un Zviedrija, gan NATO sabiedrotie vēlējās, lai šo valstu iestāšanās process noritētu vienlaikus. Tāpēc mēs pērn NATO samitā Madridē parakstījām trīspusēju memorandu ar šīm divām valstīm. Kopš tā laika no Somijas ir saņemti pozitīvi paziņojumi," teica Čavušoglu.
"Turcija nav pret NATO paplašināšanos. Tomēr ar mūsu bažu izpratni nepietiek, tās ir arī jāapmierina.
Manuprāt, būtu godīgi noteikt atšķirību starp problemātisko valsti un mazāk problemātisko valsti. Turcija var atsevišķi izvērtēt Somijas un Zviedrijas pieteikumus dalībai NATO, ja NATO un šīs valstis tam piekritīs," sacīja Čavušoglu.
Svētdien arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izteicās, ka Ankara varētu dot zaļo gaismu Somijas dalībai NATO, bet ne Zviedrijas uzņemšanai.
"Ja būs nepieciešams, mēs varam dot atšķirīgu atbildi attiecībā uz Somiju. Zviedrija būs šokēta, ja mēs dosim atšķirīgu atbildi attiecībā uz Somiju," teica Erdogans.
Zviedrijas pretimnākšanai ir robežas
Turcijai ir vairāki iebildumi pret Zviedriju, kuru apdzīvo liela kurdu minoritāte. Ankara bažījas, ka daļa no šiem kurdiem varētu būt saistīti ar kurdu teroristisko grupējumu, ar kuru Turcijai ir konflikts.
Eļļu ugunij pielēja nesen pie Turcijas vēstniecības notikušais protests, kurā tika dedzināts Korāns. Pēc šī incidenta Turcija apturēja jebkādas formālas sarunas par paplašināšanos.
"Ir skaidrs, ka tie, kas pieļāva šādu zemisku notikumu pie mūsu vēstniecības vairs nevar sagaidīt nekādu žēlsirdību no mums attiecībā pret viņu dalību NATO. Atvainojiet, mēs to teicām jau sākumā," pavēstīja Erdogans.
"Ja ļaujat teroristu organizācijām brīvi skraidīt pa jūsu ielām un vienlaikus sagaidāt mūsu atbalstu – varat par to aizmirst."
Zviedrija jau piekāpusies vairākām Turcijas prasībām – padarījusi stingrākus pretterorisma likumus un atcēlusi ieroču embargo pret Ankaru. Bet vairāk nekā simt kurdu izdošana, ko tagad pieprasa Turcija, varētu būt prasība, pie kuras Zviedrija apstājas, norāda Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētniece Bite Hamargrena.
"Protams, Zviedrijā ir vairāk kurdu nekā Somijā un viņi arī ir skaļāki. Zviedrija ir bijusi kā tāds centrs kurdu diasporai. Zviedrijā ir patvērumu raduši arī vairāki [apvērsumā apsūdzētā] Gilena atbalstītāji. Bet kas attiecas uz viņu izdošanu, Zviedrijas augstākā tiesa jau lēma pret viena žurnālista izdošanu. Un tāds ir standarts. Jo ir jāievēro likuma vara," norāda Hamargrena.
Erdogans gatavojas vēlēšanām
Daudzi eksperti ir vienisprātis, ka Turcijas vadības izteikumi patiesībā ir saistīti ar maijā gaidāmajām vēlēšanām.
"Erdogans, protams, spēlē uz iekšējo politiku. Viņš šobrīd nevar garantēt savu uzvaru vēlēšanās, kaut arī viņam ir autoritāra vara valstī, tāpēc viņš cenšas sevi pasniegt kā tādu spēkavīru, kas spējīgs kaut kādā mērā valdīt pār NATO," spriež Hamargrena.
Pētniece sagaida, ka līdz pat vēlēšanām Turcijas nostāja nemainīsies. Taču ja arī pēc tam Ankara nepiekāpsies, pret valsti būtiski pieaugs spiediens un varētu tikt vērstas pat sankcijas. ASV Kongresā jau izskanējis, ka ASV tādā gadījumā varētu atteikties pārdot Turcijai tās prasītās "F-16" kara lidmašīnas.
"Nekas nemainīsies šajā lietā līdz Turcijas vēlēšanām. Bet, ja arī pēc tam Turcija turpinās iebilst NATO paplašināšanai, domāju, ka aliansē pieaugs spiediens pret Turciju, jo paplašināšanās ir ne tikai Zviedrijas un Somijas interesēs, bet arī svarīga Baltijas un citu reģionu drošībai.
Iespējams, tad var sagaidīt pat sankcijas. ASV kongresmeņi teikuši, ka amerikāņu "F-16" kaujas lidaparātu piegāde Turcijai arī ir saistīta ar šo jautājumu," norāda Hamargrena.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Taču NATO samita priekšvakarā Turcija pauda atbalstu Zviedrijas un Somijas uzņemšanai NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm. Pagaidām to vēl nav izdarījušas Turcija un Ungārija.
