Iespējamā uzbrukuma vaininieki, kuri Turcijas dienvidaustrumos uzspridzināja automašīnu, brīdī, kad garām devās armijas kolonna, ir bijuši teroristi, paziņoja vietējās Turcijas Dijarbakiras rajona varasiestādes, piebilstot, ka šajā rajonā par teroristiem tiek saukti kurdu separātistu kaujinieki. Tiesa gan, neviens par šo uzbrukumu vēl nav uzņēmies atbildību.
Tomēr „Kurdistānas strādnieku partijas” militārais atzars „Tautas aizsardzības spēki” pēc Turcijas valdības uzsāktajiem uzlidojumiem kurdu separātistu bāzēm Sīrijā jau piektdien paziņoja, ka pamiers starp abām pusēm vairs netikšot ievērots.
Kurdu militārā atzara grupējuma kaujinieki arī paziņojuši, ka ir gatavi dot prettriecienus Turcijas izrādītajai agresijai. Grupējums norādīja, ka Turcijas prezidents Radžips Tajips Erdogans, šādi rīkojoties, ir pieļāvis gan politisku, gan militāru kļūdu.
Arī Turcijas kurdi ir neizpratnē par to, kas pašlaik notiek valstī. Pēc sprādziena nedēļas sākumā Turcijas pierobežā Suručā daudzviet valstī tika rīkotas protesta akcijas, nosodot teroristisko organizāciju „Islāma valsti”, kā arī Turcijas prezidenta nespēju pasargāt civiliedzīvotājus, vienlaikus viņu arī apvainojot „Islāma valsts” kūdīšanā pret kurdiem Sīrijā.
Līdzīga demonstrācija notika arī Stambulā, kur bija ieradušies vairāki tūkstoši protesta akcijas dalībnieku. Lai varētu izkliedēt demonstrantu pūli, pilsētas centrā bija ieradusies policija, kas, izmantojot vardarbīgas metodes, ieklīdināja sanākušo pūli. Akcijas laikā arestēti vairāk nekā trīsdesmit protesta akcijas dalībnieki.
Savukārt Francijas galvaspilsētā sanākušie kurdu protestētāji arī nosodīju Turcijas valdības uzlidojumus kurdu kaujiniekiem, uzsverot, ka “Kurdistānas strādnieku partija” ir viens no aktīvākajiem spēkiem, kuri pierobežā iesaistās cīņā ar „Islāma valsti”.
Turklāt Turcijas opozīcijas politiķi sāk izteikt aizvien lielāku kritiku par prezidenta īstenotajiem pasākumiem, uzskatot, ka militārās operācijas pret „Islāma valsti” ir iegansts, zem kā patiesībā slēpjas vēlme apspiest kurdus.
Šo faktu franču ziņu aģentūrai „AFP” ir apstiprinājis arī Tuvo Austrumu politikas profesors Deivids Romano no Misūri Valsts universitātes. Viņš pauda, ka Turcijas īstenotās militārās operācijas drīzāk ir vērstas pret kurdu ekstrēmistu grupējumiem, nekā pret džihādistu kaujiniekiem Sīrijā.
Šo izskanējušo viedokli pilnībā noliedz Turcijas varasiestādes. Premjerministrs Ahmets Davutoglu paskaidroja, ka pašreiz uzsāktās militārās operācijas ir vērstas pret visām teroristiskajām organizācijām. Tās tikšot īstenotas tik ilgi, kamēr drošības pie valsts robežām tiks atjaunota. Uzlidojumi galvenokārt notiek Sīrijas ziemeļu daļā, kur ir gan „Islāma valsts” gan kurdu ekstrēmistu kaujinieku bāzes. Tās Turcijas valdība vēlas pilnībā iznīcināt, lai izveidotu drošības zonu gar savu valsts robežu.
Arī Amerikas Savienotās Valstis ir atbalstījušas Turcijas centienus, uzsverot, ka kurdu ekstrēmistu grupējums ir uzskatāms par teroristisku organizāciju, tādējādi Ankarai ir visas tiesības veikt dažādas militārās operācijas pret šo grupējumu.
Jau ziņots, ka spriedze reģionā pieaugusi pēc tam, kad Ankara pirmo reizi kopš 2013.gada noslēgtā pamiera sāka uzlidojumus kurdu separātistu grupējuma “Kurdistānas strādnieku partija” nometnēm Irākas ziemeļos.
