Izmiras provinces tiesa ir lēmusi, ka šis ir
pastiprināts mūža ieslodzījums, kas paredz stingrākus ieslodzījuma apstākļus.
Prezidents Erdogans iepriekš bija iestājies par nāvessoda atjaunošanu apvērsuma rīkotājiem un ir pieprasījis, lai notiesātās personas cietumā staigātu īpašās formās, līdzīgi kā bēdīgi slavenajā amerikāņu Gvantanamo cietumā.
Starp notiesātajām personām ir arī bijušais gaisa spēku komandieris, ģenerālleitnants Hasans Huseins Demiraslans, bijušais Egejas armijas komandieris ģenerālmajors Memduhs Hakbidels, kā arī bijušais policijas priekšnieks Mithats Ainači. Vēl 21 cilvēks par līdzdalību prezidenta slepkavības mēģinājumā notiesāts uz 20 gadiem cietumā, savukārt 31 persona atzīta par vainīgu dalībā teroristiskā grupā, saņemot par to no septiņiem ar pusi līdz 10 ar pusi gadiem cietumā.
Par teroristiem tiek sauktas personas, kuras atbalsta ASV dzīvojošo garīdznieku Fetullu Gilenu. Viņu oficiālās varas iestādes uzskata par patieso apvērsuma organizatoru. Gilens savu saistību ar puču ir kategoriski noraidījis, un arī Amerikas Savienotās Valstis līdz šim ir atteikušās viņu izdot Ankarai. Taču, kā norāda izdevums „New York Times”, pierādījumi par Gilena iespējamo saistību ar apvērsumu kļūstot arvien pārliecinošāki. Vismaz tā apgalvo Turcijas puse.
Vēršanās pret politiskajiem oponentiem Turcijā ir izpelnījusies asu kritiku arī tālu aiz valsts robežām, kritiķiem norādot uz prezidenta Erdogana centieniem nostiprināt savu varu. Daudzas ārvalstis ir nosodījušas neproporcionālo vēršanos pret iespējamiem apvērsuma atbalstītājiem, pieprasot atcelt arī Turcijā ieviesto ārkārtas stāvokli.
Šī kritika ar jaunu sparu ir uzjundījusi pirms 24.jūnijā gaidāmajām Turcijas parlamenta un prezidenta vēlēšanām. Tā kā šīs vēlēšanas notiek ātrāk, nekā sākotnēji bija plānots, balsojums tiek uzskatīts par nopietnu soli pārejas procesā uz prezidentālu republiku, kur Erdogana rokās tiktu sakoncentrēta visa vara. Atsevišķos medijos jau izskanējis, ka faktiski Erdogans vēlas kļūt par nākamo Turcijas sultānu.
KONTEKSTS:
15.jūlijā apritēs divi gadi, kopš Turcijā tika sarīkots valsts apvērsuma mēģinājums. Toreiz neveiksmīgā mēģinājumā gāzt no amata valsts prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu dzīvību zaudēja vismaz 260 un ievainojumus guva aptuveni 2200 cilvēku. Šo nepilnu divu gadu laikā Turcijas varas iestādes ir turpinājušas iespējamo apvērsuma atbalstītāju tvarstīšanu un sodīšanu, atlaižot no amata aptuveni 150 tūkstošus valsts iestādēs strādājošo, kā arī apcietinot vismaz 50 tūkstošus citu cilvēku.
