Vienošanās par Turcijas karavīru nosūtīšanu uz Kataru bija noslēgta jau iepriekš, un parlamenta 7.jūnija lēmums uzskatāms par simbolisku atbalstu Katarai. Tomēr pagaidām nav zināms, cik militārpersonu tiks pārdislocētas un kad tas notiks.
Turcijas diplomāti iepriekš norādīja, ka Katarā varētu izvietot vairāk nekā 3000 karavīru. Par atbalstu šai arābu valstij šonedēļ paziņoja arī Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans.
Tikmēr Apvienoto Arābu Emirātu valdība aizliegusi iedzīvotājiem publiski paust atbalstu un izteikt simpātijas Katarai, kura atbalstot ekstrēmistu grupējumus, tostarp “Musulmaņu brālību”, “Al Qaeda” un “Islāma valsti”. Par šādām darbībām paredzēts līdz pat 15 gadiem ilgs cietumsods.
Jau ziņots, ka diplomātiskās attiecības ar Kataru sarāvušas vairākas arābu valstis. Ziņas par vairāku vadošo arābu valstu attiecību saraušanu ar Persijas līča valsti Kataru un šīs valsts pilsoņu izraidīšanu no Saūda Arābijas raisīja plašu satraukumu. Viens no satraukuma iemesliem – konflikta tūlītēja ietekme uz cīņu ar terorismu, kā arī asiņainajiem konfliktiem Jemenā un Sīrijā. Bet nākotnē tas var atsaukties uz spēku samēriem un reģionālo politiku Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Tikmēr arābu reģiona analītiķi gan atzīmē, ka konflikts starp Saūda Arābiju, tās sabiedrotajām un Kataru briedis vēl kopš 20.gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, bet tā saknes ir vēl senākas.
Katara gan ir paziņojusi, ka ir gatava risināt diplomātisko konfliktu. Līča valsts Kuveita konfliktā nav iesaistīta un ir piedāvājusi būt par vidutāju valstu sarunās.