Erdogans un pašreizējā valdība uzskata, ka tas nodrošinās stabilu un efektīvu valdību. Bet šādām izmaiņām asi iebilst oponenti, kas Erdoganu apsūdzējuši par autoritārisma tendencēm. Galu galā konstitūcijas izmaiņas būs jāapstiprina arī referendumā, kas varētu notikt jau šopavasar.
Debates ilgs divas nedēļas
Pašlaik Turcija ir parlamentāra republika, un prezidenta pilnvaras ir ierobežotas un ceremoniālas. Taču ambiciozais valsts galva Erdogans, kurš iepriekš vairākus gadus bija pavadījis premjera krēslā, nav slēpis, ka vēlas mainīt varas balansu Turcijā par labu prezidenta krēslam, kuru viņš ieņem šobrīd.
Pēdējā laikā konstitucionālo reformu process ir pavirzījis uz priekšu. Erdogana savulaik vadītās Taisnīguma un attīstības partijas kontrolētais parlaments pirmdien, 9.janvārī, sāka debates par jauno konstitūciju. Gaidāms, ka debates parlamentā ilgs divas nedēļas.
Valdošā partija un Erdogans argumentē, ka prezidentāla republika nodrošinās stabilu un efektīvu valdību, kas savukārt vairos Turcijas labklājību.
Protestē pret priekšlikumiem
Ieceres kritiķi, kas Erodganu apsūdzējuši par autoritārismu, savukārt brīdina, ka izmaiņas viņam ļaus valdīt bez pienācīgas kontroles prezidenta darbības uzraudzīšanai. Šodien, sākoties debatēm, pie parlamenta ēkas Ankarā sapulcējās simtiem cilvēku, lai protestētu pret priekšlikumiem. Lai izklīdinātu pūļus, policija izmantoja asaru gāzi.
Uz protestiem bija aicinājušas vairākas nevalstiskās organizācijas un galvenā opozīcijas partija - Republikāniskā tautas partija.
Tās līderis Bilents Tezdžans paziņojis, ka Erdogana iecerētie konstitūcijas grozījumi atdos "varu pilij", kas pirms gadsimta tika atņemta osmaņu sultānam un pavērs ceļu uz "viena cilvēka diktatūru".
Balsu varētu pietikt
Kaut valdošā Taisnīguma un attīstības partija pārliecinoši uzvarēja pēdējās parlamenta vēlēšanās, pamatlikuma grozījumu apstiprināšanai un nodošanai referendumam ir nepieciešamas 330 balsis. Valdošajai partijai līdz tam pietrūkst 14 deputātu balsis.
Tomēr atbalstu grozījumiem paudusi arī opozīcijā esošā galēji labējā Nacionālās kustības partija, kurai parlamentā ir 39 mandāti. Tādēļ, kaut ne visi deputāti no šīm abām partijām atbalsta prezidentālas republikas ideju, grozījumu apstiprināšanai un referenduma sarīkošanai balsu varētu pietikt.
Ja parlaments grozījumus apstiprinās, tad divu mēnešu laikā būs jāorganizē referendums. Tas varētu notikt jau aprīlī.
Jaunā konstitūcija apstiprināšanas gadījumā aizstātu pašreizējo pamatlikumu, kuru izstrādāja pēc 1980.gada militārā apvērsuma. Katrā ziņā, šī būtu pirmā reize mūsdienu Turcijas republikas 94 gadu pastāvēšanas vēsturē, kad valstī spēkā ir prezidentāla pārvaldes sistēma.
Erdogans 11 gadus bija Turcijas premjerministrs, līdz 2014.gadā viņu ievēlēja par valsts prezidentu. Saskaņā ar pamatlikuma grozījumu piedāvājumu, prezidentu ievēlētu uz piecu gadu termiņu maksimums divas reizes.
Tas var nozīmēt, ka Erdogans varētu palikt šajā amatā, bet jau ar daudz lielākām pilnvarām, līdz 2029.gadam.
