Cilvēki, pārsvarā sievietes, kas ielās pulcējās ar dažādiem plakātiem un karogiem, aicināja prezidentu mainīt savu lēmumu. Erdogans personīgi parakstīja konvenciju Stambulā, kad viņš vēl bija premjerministra amatā. Vēlāk tā tika ratificēta, taču kā norāda Turcijas organizācija “We Will Stop Femicide Platform”, tā ne reizi nav tikusi piemērota.
Turcijas konservatīvie politiķi norādījuši, ka konvencija, kas valstī ne reizi tā arī nav tikusi piemērota, kaitē ģimenes vienotībai, mudina uz šķiršanos un ka lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopiena izmantoja dažādas atsauces konvencijā, lai panāktu kopienas plašāku atzīšanu sabiedrībā. Diskusijas par Turcijas iespējamo izstāšanos no konvencijas sākās pēc tam, kad to pērn ierosināja Erdogana partijas amatpersona. Kopš tā laika sievietes vairākkārt izgājušas ielās pilsētās visā valstī, aicinot valdību neatteikties no konvencijas.
Aktīvistu grupas uz valsts lēmumu par izstāšanos no konvencijas reaģēja zibenīgi, nosodot to un aicinot uz protestiem.
Reakcija sekojusi arī no opozīcijas. Stambulas mērs Ekrems Imamoglu, kurš ir viens no galvenajiem Erdogana konkurentiem, tviterī paziņoja, ka lēmums izjauc gadiem ilgo sieviešu cīņu. Galvenās opozīcijas partijas „Republikāniskā tautas partija” priekšsēdētāja vietnieks sacīja, ka atteikšanās no līguma padara sievietes par otrās klases pilsoņiem un padara iespējamu tās nogalināt.
Nosodījumu pauda arī Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča, norādot, ka šis solis apdraud sieviešu aizsardzību Turcijā, visā Eiropā un ārpus tās. Vācijas Ārlietu ministrija paziņojumā uzsvēra, ka Turcijas lēmums sūta sliktu signālu Eiropai un, pirmkārt, turku sievietēm, savukārt Francijas Ārlietu ministrija teica, ka notikušais ir satraucošs.
Konvencijas nozīmi aprakstīja advokāte Ipeka Bozkurta. "Tā būtībā nav tikai konvencija, tā ir valsts veltījums un simbols tam, ka valsts apņemas ievērot sieviešu tiesības," viņa teica. "Lēmums būs motivējošs tiem vīriešiem, kuri plāno vardarbību pret sievietēm un kuri to jau reiz ir īstenojuši. Es ceru redzēt arī politisko opozīcijas partiju centienu sākt diskusijas un uzdot jautājumus par to, cik šis izstāšanās process ir likumīgs.”
Vardarbība pret sievietēm Turcijā joprojām ir nopietna problēma.
Pērn Turcijā tika nogalinātas vismaz 300 sievietes, bet 2021. gadā jau vismaz 77. Vēl mēneša sākumā valsti pāršalca sociālajos tīklos ievietots video, kurā vīrs uz ielas sit savu bijušo sievu. Vīrietis vēlāk tika arestēts, un prezidents Erdogans paziņoja, ka tiks izveidota parlamentārā komisija, kas izskatīs tiesību aktus vardarbības apkarošanai. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka 38% sieviešu Turcijā dzīves laikā saskaras ar vardarbību no partnera puses, salīdzinot ar 25% Eiropā.
Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu tika parakstīta 2011. gadā Stambulā. No Turcijas puses toreiz to personīgi parakstīja Erdogans, tolaik vēl būdams premjera amatā. Vēlāk Turcija konvenciju ratificēja.
Par Stambulas konvenciju lauzti šķēpi arī Latvijā, kas ir starp septiņām valstīm, kas līdz šim to vēl nav ratificējušās.
