Sarunas par valdības veidošanu notika starp Turcijas valdošo Taisnīguma un attīstības partiju un lielāko opozīcijas spēku - Republikāņu tautas partiju.
Pašreizējais valdības vadītājs ir piedāvājis izveidot vidēja termiņa reformu valdību, tomēr abām pusēm pieņemamu kompromisu nav izdevies atrast. Savukārt politikas eksperti uzskata, ka "Taisnīguma un attīstības partija" un to pārstāvošais valsts prezidents apzināti īsteno politiku, kas vērsta uz jaunu vēlēšanu rīkošanu.
Par to liecina fakts, ka viņš sācis militāru operāciju pret kurdu kaujiniekiem. Ārkārtas balsojumā valdošā partija varētu nostiprināt savas pozīcijas.
Jūnijā notikušajās vēlēšanās uzvarēja līdzšinējā valdošā „Taisnīguma un attīstības partija”, taču tā zaudēja absolūto parlamentāro vairākumu, kas tai bija nodrošināts kopš 2002. gada.
Mazāks vēlētāju atbalsts „Taisnīguma un attīstības partijai” pamatīgi iedragāja Erdogana politiskos plānus. Viņš ar vēlēšanām saistīja cerības grozīt konstitūciju, paplašinot prezidenta pilnvaras un tādējādi nostiprinot savu varu, kurai jau tā pārmet autoritārismu.
