ĪSUMĀ:
- Pēc Irānas uzbrukuma ASV un sabiedroto bāzēm Irākā saspīlējums reģionā aug.
- Rietumvalstis nosoda uzbrukumu un aicina atturēties no tālākas vardarbības.
- Krievija, Ķīna un Turcija aicināja ievērot savaldību.
- Turcija ir pieteikusies kļūt par vidutāju Irānas un ASV konfliktā.
- Eksperti: Notikumu attīstība būs atkarīga no ASV reakcijas.
- Rinkēvičs cer, ka situācija Tuvajos Austrumos tālāk neeskalēsies.
- Irāka pirms raķešu trieciena saņēma brīdinājumu no Irānas.
- Irāka baidās kļūt par kaujas lauku starp ASV un Irānu.
- CNN: Irāna „apzināti izvairījās no upuriem” amerikāņu vidū.
- Irākas vadība nosoda Teherānu, ka tā pārkāpa Irākas suverenitāti.
- ANO misija Bagdādē: Irākai nevajadzētu „maksāt” par ASV un Irānas konfliktu.
- Teherāna brīdina ASV neatbildēt ar pretuzbrukumiem, pretējā gadījumā draudot ar „vēl graujošāku atbildi”.
- Irānas un ASV attiecību saspīlējuma vēsture sākās jau 1953.gadā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir paziņojis, ka nosoda Irānas raķešu uzbrukumus, un aicina Irānu atturēties no tālākas vardarbības. Visas sabiedrotās valstis turpina konsultācijas un saglabā apņemšanos turpināt apmācības misijas Irākā.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savā paziņojumā norādījusi, ka “ieroču lietošana tūdaļ jāizbeidz un ir jādod vieta dialogam”. Viņa aicina uz sarunām, jo to nekad nav par daudz, un Eiropas Savienība jau ir nodibinājusi pārbaudītas attiecības ar daudziem spēlētājiem reģionā.
ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels savukārt norādīja, ka šobrīd “skaidrs ir viens - pašreizējā situācija apdraud pēdējo gadu centienus, un tā ietekmē arī koalīcijas nozīmīgo darbu pret “Daīš”. Šis raķešu uzbrukums gaisa spēku bāzēm Irākā, ko izmantojuši ASV un koalīcijas spēki, starp kuriem ir arī Eiropas spēki, ir vēl viens eskalācijas un pastiprinātas konfrontācijas piemērs.
Neviena interesēs nav turpināt šo vardarbības spirāli,” pauda Borels.
Bažas paudis arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš vēl pirms uzbrukumiem runāja ar Irānas prezidentu Hasanu Ruhani par nepieciešamību atturēties no jebkādas eskalācijas.
Krievija, Ķīna un Turcija aicināja ievērot savaldību.
Tikmēr Turcija ir pieteikusies kļūt par vidutāju Irānas un ASV konfliktā, sakot, ka tā ir viena no retajām valstīm, kas var runāt ar abām.
Un trešdien, 8. janvārī, Turcijā ir ieradies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš pagaidām nav plaši izteicis par savu vērtējumu.
Daudzi eksperti norādīja, ka no tā, kādu rīcību izvēlēsies ASV, būs atkarīgs, vai situācija nomierināsies vai būs bruņota eskalācija.
ASV vēstnieks Irākā, Denveras universitātes profesors Kristofers Hils norādīja, ka uzbrukumā ir “trāpīts pa tiem ASV ēku kompleksiem Irākā, kur tika gaidīts, un šīm bāzēm ir ļoti ievērojama kapacitāte apturēt jebkādas raķetes un mīnmetēju uguni, tā kā viņi spēj sevi aizsargāt tik labi, cik vien tas bijis iespējams visā militārajā vēsturē”.
“Taču to sakot, vienmēr ir iespēja, ka kaut kas tomēr var notikt un tad jautājums ir – ko darīs mūsu prezidents. Uz ASV karavīriem ir šauts ar raķetēm, lai gan tas nebija pieredzēts kādu laiku.
Kopumā situācija ir mierīgāka, bet Donalds Tramps vienmēr spēj pārsteigt.
Manuprāt, lielais jautājums tagad ir par irākiešiem, Ir skaidrs, ka ir daudz irākiešu, kas gribētu, lai ASV no viņu valsts aiziet. Taču tas nozīmētu milzīgu uzvaru irāņiem un arī neļautu mums cīnīties ar “Islāma valsti”,” norādīja Hils.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs trešdien pauda cerību, ka situācija Tuvajos Austrumos tālāk neeskalēsies, tomēr atzina, ka notikumi attīstītās neprognozējami.
Irāka baidās kļūt par kaujas lauku starp ASV un Irānu
Irāka trešdien apstiprināja, ka neilgi pirms raķešu trieciena saņēma brīdinājumu no Irānas, kad tūlīt notiks uzbrukums vietās, kur valstī izvietoti ASV spēki. Irākas premjera birojs teica, ka nekavējoties sazinājies ar Irākas militārajiem komandieriem, lai spertu nepieciešamos piesardzības soļus.
ASV raidsabiedrība CNN vēsta, ka Irāna „apzināti izvairījās no upuriem” amerikāņu vidū. Atsaucoties uz avotiem Pentagonā, telekanāls ziņoja, ka Teherāna izvēlējās tādus mērķus, kuros triecienu rezultātā netiktu zaudētas cilvēku dzīvības.
Irākas prezidents Barhams Salehs un parlamenta spīkers Mohammeds Halbusi tikmēr nosodīja Teherānu, ka tā, īstenojot raķešu triecienus, pārkāpa Irākas suverenitāti.
Līdzīgi Bagdāde iepriekš nosodīja Savienotās Valstis par irāņu komandiera Soleimani nogalināšanu dronu triecienā Bagdādē.
Irākas parlamenta spīkers aicināja veikt steidzamus pasākumus, lai nepieļautu, ka Irāka pārvēršas par kaujas lauku starp Vašingtonu un Teherānu.
Arī Apvienoto Nāciju misija Bagdādē teica, ka Irākai nevajadzētu „maksāt cenu” par ASV un Irānas konfliktu.
Tikmēr Teherāna arī brīdināja ASV neatbildēt ar pretuzbrukumiem, pretējā gadījumā draudot ar „vēl graujošāku atbildi”.
Irānas un ASV attiecību saspīlējuma vēsture
Attiecību saasinājums sākās jau 1953. gadā, kad ASV un Lielbritānijas drošības dienesti izplānoja apvērsumu Irānā. Apvērsuma mērķis bija gāzt toreizējo demokrātiski ievēlēto Irānas premjerministru un novērst mēģinājumus nacionalizēt naftas industriju, kuru vēlējās kontrolēt ASV.
Pilnībā kontroli pār procesiem Irānā ASV zaudēja 1979. gadā, kad masveida demonstrāciju dēļ amatu nācās pamest ASV atbalstītajam Irānas līderim – šaham Muhamedam Rezam Pahlevi.
Tajā pašā gadā Irānas protestētāji arī sagrāba ASV vēstniecību un turēja tur esošos amerikāņus ķīlā teju pusotru gadu. Tad arī pret Irānu tika vērstas pirmās sankcijas.
Savas sankcijas amerikāņi pārkāpa paši - 1980. gadu vidū ASV slepeni nosūtīja ieročus uz Irānu, domājams, apmaiņā pret Teherānas palīdzību, atbrīvojot ASV ķīlniekus, kurus Libānā bija sagūstījuši “Hezbollah” kaujinieki.
Vissmagākā situācija attiecībās bija Irānas un Irākas karā astoņdesmitajos gados, kad ASV neoficiāli atbalstīja Irāku un Sadama Huseina režīmu, taču bez liela entuziasma; slavenais ASV diplomāts Henrijs Kisindžers tolaik teica – žēl, ka karu nevar zaudēt abas valstis.
Kara beigās ASV karakuģis arī netīšām notrieca lidmašīnu ar 290 civiliedzīvotājiem, kas toreiz devās svētceļojumā uz Meku.
Vienlaikus astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados Irānas atbalstītā teroristu grupa “Hezbollah” turpināja ķīlnieku sagrābšanu, teroraktus un atentātus. Asiņainākais no tiem notika 1983. gadā, kad teroraktā pret ASV kazarmām Beirutā tika nogalināti vairāk nekā 300 cilvēku.
2002. gadā Irākas kara priekšvakarā toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī paziņoja, ka Ziemeļkoreja, Irāna un Irāka veido "ļaunuma asi".
Tad arī atklājās, ka Irāna strādā pie kodolieroču programmas. Lai gan Irāna šo faktu noliedza, bija pietiekami daudz starptautisku pierādījumu. Toreiz ASV kopā ar ANO un Eiropas Savienību piemēroja jaunas sankcijas. Nevarot vairs tirgot naftu starptautiskajā tirgū, Irānas valūta divos gados zaudēja divas trešdaļas no savas vērtības.
Tam sekoja vairāk nekā desmit gadus ilgas diplomātiskās sarunas starp Irānu un ASV ar sabiedrotajiem. Kad 2013. gadā par Irānas prezidentu kļuva mērenais Hasans Ruhani, toreizējam ASV prezidentam Barakam Obamam izdevās ar viņu vienoties par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret lielu daļu gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.
Taču viss mainījās, kad jaunais ASV prezidents Donalds Tramps nolēma, ka ASV izstāsies no Irānas kodollīguma. Tramps lēma arī par jaunām sankcijām pret Irānu, kā arī valstīm, kas ar to sadarbosies.
2019. gada maijā un jūnijā Omānas līcī nogranda vairāki sprādzieni, kas skāra sešus naftas tankkuģus, notikušajā ASV apsūdzēja Irānu.
Savukārt tā paša gada septembrī Jemenas nemiernieku kaujinieki hutieši uzbruka Saūda Arābijas naftas pārstrādes rūpnīcai. Par šo atgadījumu ASV vainoja Irānu.
KONTEKSTS:
Tagad Tuvo Austrumu reģions piedzīvo jaunu saspīlējumu, ko izraisījusi Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas Irākā. Operācija tika īstenota pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pentagons pēc trieciena skaidroja, ka Soleimani bijis bīstams, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā.
Pēc tam Irāna raidījusi raķetes pret Irākā izvietotajām ASV armijas bāzēm. Irāna ir raidījusi vairākas raķetes pa divām avio bāzēm Irākā – Ainasadā, kas atrodas uz rietumiem no Bagdādes, un Erbīlā Irākas ziemeļos. Tās ir nopietnas armijas bāzes, ar vairākiem simtiem karavīru, turklāt Ainasadas gaisa spēku bāzē ir atradušies seši Latvijas karavīri, kuri uzbrukumā nav cietuši, jo viņi ir bijuši informēti par gaisa triecieniem. Irānas valsts televīzija no rīta gan izplatīja informāciju par vairākiem bojāgājušajiem amerikāņu karavīriem, taču neviens cits avots to nav apstiprinājis.
ASV prezidents Donalds Tramps ir solījis nākt klajā ar uzrunu par tālāko rīcību.
Šobrīd daudzas valstis ir aicinājušas savus pilsoņus nedoties uz Persijas līča valstīm un vairākas aviokompānijas ir pārtraukušas lidojumus uz reģionu.
