“Pēc Nacionālās drošības padomes rekomendācijām mēs valdības sēdē sagatavojām dokumentus saistībā ar šo jautājumu. Ministru padome tos parakstīja, un mēs tos iesniegsim parlamentā,” paziņoja Turcijas premjerministra vietnieks Numans Kurtulmušs.
“Es ceru, ka ar deputātu atbalstu ārkārtas stāvoklis valstī tiks pagarināts vēl uz 3 mēnešiem,” sacīja Kurtulmušs.
Ārkārtas stāvokli Turcijā noteica pēc pagājušā gada jūlijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma. Izmantojot šīs tiesības, valstī jau aizturēti vairāk nekā 47 000 cilvēku.
Iepriekš Nacionālā drošības padome, ko vada prezidents Redžeps Tajips Erdgoans, norādīja, ka ārkārtas stāvoklis kalpo demokrātijas, likuma varas un pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzībai.
Savukārt politikas eksperti pauž bažas, ka varas iestādes šīs tiesības var izmantot, lai vērstos pret opozīciju, kas nav apmierināta ar rezultātiem referendumā par izmaiņām konstitūcijā.
Starptautisko organizāciju pārstāvji paziņojuši, ka referendums par izmaiņām Turcijas konstitūcijā noticis “nevienlīdzīgā spēles laukumā”. Arī Turcijas opozīcijas pārstāvji norāda uz pārkāpumiem un sola apstrīdēt tā rezultātus.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas novērotāju misijas pārstāvis norādīja, ka referenduma rezultātu būtiski ietekmēja pēdējā brīdī veiktās izmaiņas balsu skaitīšanas procedūrā. Tās likvidēja nozīmīgas drošības garantijas.
Novērotāji arī konstatēja vairākus iespējamos pārkāpumus, tostarp oficiālā zīmoga nospieduma iztrūkumu uz biļeteniem un iebiedēšanas gadījumus. Par pārkāpumiem ziņo arī vairāku Turcijas opozīcijas partiju pārstāvji. Republikāniskā Tautas partija iesniegs savus iebildumus vēlēšanu komisijas vietējos birojos un vērsīsies centrālajā vēlēšanu komisijā, lai pārskaitītu 60 procentus nodoto balsu.
Jau vēstīts, ka svētdien, 16.aprīlī, referendumā aptuveni 51,5% vēlētāju nobalsoja par izmaiņām valsts konstitūcijā. Tās būtiski paplašina valsts prezidenta pilnvaras. Pēc referenduma nakts aizsegā lielākajās Turcijas pilsētās notika plaši prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana atbalstītāju un pretinieku protesti.
Tikmēr eksperti bažījas par to, ka Turcijā nostiprināsies autoritārisms.
Konstitucionālie grozījumi paredz, ka prezidentu vēlēs uz pieciem gadiem un viņš tieši izvēlēsies citas augstākās valsts amatpersonas. Vienlaikus pilnībā tiks likvidēts premjerministra amats, turklāt prezidentam sniegta iespēja iejaukties tiesu sistēmas darbā.
