Tikšanās notiks trīspusējā formātā. No NATO dalībvalstīm tikai Ungārija un Turcija nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans apsūdzējis abas valstis par patvēruma sniegšanu Kurdistānas Strādnieku partijas kaujiniekiem, apgalvojot, ka tādējādi tiekot atbalstīts terorisms.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valsts parlaments Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO ratificēs nākamgad.
Kā skaidrojis Turcijas ārlietu ministrs Čavušoglu, "process attīstās pozitīvi, tomēr ir vēl kas jāizdara," norādīja ministrs, paskaidrojot, ka "tieši Zviedrija ir tā, kurai jāizdara vairāk".
Zviedrijas jaunais premjerministrs Ulfs Kristersons šomēnes vizītē Ankarā tikās ar Turcijas prezidentu, cerot iegūt Turcijas atbalstu. Pirms vizītes NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš Stambulā tikās ar Čavušoglu un Erdoganu, sacīja, ka abas valstis ir apņēmušās sadarboties ar Turciju, lai reaģētu uz tās bažām. Stoltenbergs uzsvēra, ka ir pienācis laiks tās uzņemt aliansē.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Taču NATO samita priekšvakarā Turcija pauda atbalstu Zviedrijas un Somijas uzņemšanai NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm.
