Pagājušā gada augusta beigās Turcijas armijas karaspēka vienības, tanki un kaujas lidmašīnas šķērsoja robežu ar Sīriju, lai atspiestu radikālā grupējuma “Islāma valsts” kaujiniekus no aptuveni 100 kilometru gara robežas posma. Turcijas prezidents Redžeps Taijips Erdogans iepriekš vairākkārt norādījis, ka viens no šīs operācijas galvenajiem mērķiem ir attīrīt aptuveni piecu tūkstošu kvadrātkilometru lielo teritoriju no teroristiem, lai radītu šeit drošības zonas bēgļu izvietošanai.
Kopš pagājušā gada augusta Turcijas atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem ir izdevies pārņemt savā kontrolē vairākas pilsētas, tostarp pietuvojoties stratēģiski nozīmīgajai Al Babas pilsētai. Šī pilsēta, kas atrodas vien 25 kilometru attālumā no Turcijas robežas, bija pēdējais radikālo kaujinieku atbalsta punkts Alepo provincē.
Vēl viens iemesls operācijas “Eifratas vairogs” īstenošanai tika minēti mēģinājumi ierobežot Sīrijas kurdu iespējas šķērsot Eifratas upi un uzlabot savas pozīcijas, neļaujot tiem potenciāli nākotnē veikt iebrukumu Turcijā. Ankara baidās, ka Sīrijas kurdi var mēģināt apvienot savas teritorijas ar Turcijā dzīvojošajiem kurdiem, izveidojot autonomu reģionu, līdzīgu tam, kāds ir Irākā.
Turcijas premjerministrs Binali Jildirims paziņojis, ka kopumā operācija ”Eifratas vairogs” ir bijusi veiksmīga un tagad tā ir noslēgusies. Jebkāda turpmāka operācija, kas netiek izslēgta jaunu draudu no “Islāma valsts” vai cita grupējuma puses gadījumā, jau tiks saukta citā vārdā.
Pagaidām arī netiek sniegta skaidra informācija par to, vai turku karaspēks pametīs Sīrijas teritoriju. Raidsabiedrība “Al Jazeera” norāda, ka oficiāli arī nav skaidri pateikts, cik tieši turku karavīru pašlaik atrodas Sīrijā.
Bet tikmēr ceturtdien Ankarā ierodas ASV Valsts sekretārs Rekss Tilersons, kļūstot par augstāk stāvošo amerikāņu amatpersonu, kas apmeklējusi Turciju kopš Donalda Trampa prezidentūras sākuma.
Sagaidāms, ka Sīrijas konflikts noteikti būs sarunu centrā ar Turcijas ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu. Abu NATO alianses sabiedroto ASV un Turcijas attiecības Baraka Obamas prezidentūras laikā bijušas visai saspīlētas. Ankara apsūdz Savienotās Valstis par sadarbību ar Sīrijas kurdu kaujiniekiem cīņā pret radikālo grupējumu “Islāma valsts”. Vašingtona kurdus uzskata par uzticamākajiem sabiedrotajiem cīņā pret džihādistiem, kuru loma būtu īpaši nozīmīga, cenšoties atkarot “Islāma valsts” galveno atbalsta punktu Rakkas pilsētu.
Turcija, kurai ir otrā lielākā armija NATO alianses ietvaros, vēlas spēlēt lielāku lomu Rakas atbrīvošanā un Kurdu Tautas aizsardzības vienības uzskata par valstī aizliegtās un par teroristu grupu dēvētās Kurdistānas Strādnieku partijas atzaru.
Vēl viens no saspīlējuma iemesliem ir Vašingtonas līdzšinējā atteikšanās izdot Turcijai garīdznieku Fetullahu Gilenu, kuru Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vaino pērnā gada valsts apvērsuma izplānošanā. Ankara cer, ka Donalda Trampa administrācija Gilena jautājumu uztvers nopietnāk, taču nav nekādu pazīmju, ka Baltais nams savu nostāju gatavojas mainīt. Turklāt tiek uzsvērts, ka šis nav īsti politisks, bet gan tiesisks jautājums.
