Erdogana uz pēdām min Muharrems Indži no lielākās opozīcijas partijas Republikāņu tautas partija, kurš sola atjaunot labas attiecības ar Eiropas Savienību un stiprināt Turcijas demokrātiju un cilvēktiesības.
Vēlēšanas Turcijā notiek krietni agrāk, nekā bija paredzēts.
Tām bija jānorisinās tikai nākamgad 3.novembrī, taču vēl aprīlī prezidents Redžeps Tajips Erdogans negaidīti izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, par iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus.
Līdz šim Erdoganu ir pavadījusi veiksme. Viņš ir spējis uzvarēt visās vēlēšanās kopš 2002. gada, taču tagad ceļā ir stājies spēcīgs sāncensis – Muharrems Indži, kurš ir no lielākās opozīcijas partijas Republikāņu tautas partija un arī spēj sapulcināt plašu atbalstītāju loku.
Priekšvēlēšanu cīņa bija spraiga līdz pat pēdējam brīdim. Vēl īsi pirms vēlēšanu dienas Redžeps Tajips Erdogans gluži kā viņa sāncensis pulcināja atbalstītāju pūļus un mudināja visus doties balsot.
Aptaujas rāda, ka Erdoganam, visticamāk, šoreiz neizdosies pārvarēt pirmo vēlēšanu kārtu un nāksies rīkot otro.
Šo vēlēšanu karstais punkts ir arī tas, ka pēc parlamenta ievēlēšanas, kas arī notiek šodien, spēkā stāsies Konstitūcijas grozījumi par valsts pāreju uz prezidentālo sistēmu.
Tas nozīmē, ka tiks likvidēts premjera amats un prezidentam piešķirtas plašas pilnvaras. Turpmāk prezidents vadīs valdību un lems par valsts budžetu. Tieši šā iemesla dēļ vēlēšanu gaisotne ir tik nokaitēta. Erdogana zaudējuma gadījumā visas šīs pilnvaras var pāriet Muharrema Indži rokās. Tieši Erdogans pats vēlējās šo sistēmu, iepriekš sakot, ka tā nesīs Turcijai lielāku stabilitāti. Savukārt daudzi to kritizēja, norādot, ka tik liela varas koncentrēšana viena cilvēka rokās ir bīstama.
Turcija pēdējā laikā ir pārdzīvojusi daudz. Arī prezidenta nesaudzīgu izrēķināšanos ar opozīciju pēc neveiksmīgā apvērsuma 2016. gadā. Pēc tā tūkstošiem tika apcietināti vai arī zaudēja darbu. Taču analītiķi un mediji norāda, ka šajās vēlēšanās dominē ekonomiskie, nevis tradicionālie drošības jautājumi, kas Turcijai, arī, esot kaimiņos Sīrijai un aktīvi iesaistoties arī konfliktā ar kurdiem, ir vieni no svarīgākajiem.
Taču Turcijas vēlētājiem rūp ekonomika. Eksperti brīdina par briestošu finanšu krīzi, kuras pazīmes jau sāk parādīties.
Liras vērtība pret dolāru kopš gada sākuma sarukusi par vairāk nekā 20%, inflācija turpina palielināties, arī tekošā konta deficīts ir liels.
Raidorganizācija “DW” vēsta, ka šajās vēlēšanas izšķirošs būs Turcijas jaunatnes vārds, jo tagad pie vēlēšanu urnām dodas tie, kuri ir izauguši Erdogana režīmā. Jaunatnes vidū uzskati dalās – vieni domā, ka Erdogana laikā Turcija ir uzplaukusi, citi – ka valstī ir pārāk liela kontrole.
Arī Turcijas tālākais ceļš uz Eiropas Savienību ir interesants jautājums, ko daudzi uzdod, domājot par vēlēšanu iznākumu. Erdogana aktīvā rīcība, piemēram, vēršoties pret opozīciju un medijiem, ir iesaldējusi attiecības ar Briseli.
Viņa sāncensis Muharrems Indži sola, ka šis ledus tiks lauzts un, viņam nākot pie varas, demokrātija un cilvēktiesības Turcijā būšot pirmajā vietā, un attiecības ar Eiropas Savienību atjaunosies. Un arī to, kā norāda analītiķi, nāksies pierādīt.
