Likumā reportieriem un sociālo mediju lietotājiem paredzēts līdz trīs gadu ilgs cietumsods. Tikmēr sociālajiem tīkliem un interneta vietnēm būs jānodod varas iestādēm to lietotāju personas dati, kas tiek turēti aizdomās par maldinošas informācijas izplatīšanu.
Likums nostiprina valdības stingro kontroli pār medijiem astoņus mēnešus pirms vispārējām vēlēšanām un laikā, kad krīt ilggadējā valsts līdera un prezidenta Redžepa Erdogana popularitāte. Opozīcija uzskata, ka jaunā likuma mērķis ir apklusināt oponentus.
Kāds opozīcijas Republikāņu tautas partijas deputāts parlamentā ar āmuru pat sadauzīja mobilo tālruni, lai simboliski parādītu tā jēgu. Arī Eiropas Padome iepriekš atzina, ka neskaidrā "dezinformācijas" definīcija un cietumsoda draudi var palielināt pašcenzūru pirms 2023. gada vēlēšanām.
Jāatgādina, ka lielākā daļa Turcijas laikrakstu un televīzijas kanālu valdības un sabiedroto uzņēmēju kontrolē nonāca pēc neveiksmīga apvērsuma mēģinājuma 2016. gadā. Sociālos tīklus un interneta medijus sākotnēji neizdevās pakļaut šai kontrolei.
