Panorāma

"Lielā Ludzas zivs" pulcē makšķerēšanas entuziastus

Panorāma

Jauni Covid-19 ierobežojumi ES dalībvalstīs

Turcijā pēc zemestrīces turpina meklēt izdzīvojušos

Turcijā no drupām izglābj trīs gadus vecu meiteni; diskusijas par valsts gatavību zemestrīcēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Brīnums – tā Turcijas glābšanas dienesti raksturo situāciju, kad pirmdien no sabrukušas ēkas gruvešiem tika izvilkta dzīva trīs gadus veca meitenīte. Viņa ir viena no simtiem cilvēku, kas cietuši pēc piektdien notikušās spēcīgās zemestrīces, kas satricināja gan daļu Turcijas, gan Grieķijas teritoriju. Glābšanas un cietušo meklēšanas darbi vēl turpinās, bet notikušais jau raisījis diskusijas  par ēku drošību un valsts gatavību dabas stihijām.

Kopumā zemestrīcē dzīvību zaudējuši vairāk nekā 80 cilvēku. Arī kāds no izglābtās meitenītes tuviniekiem, savukārt viņas mamma izdzīvojusi. Kā Latvijas Televīzijai skaidroja ārpolitikas pētniece Elizabete Auniņa, kura dzīvo Turcijā, sākotnēji ziņas neliecināja par tik liela apmēra katastrofu.

"Sākumā bija sajūta, ka kaut kas noticis, bet tomēr viss būs vairāk vai mazāk pozitīvi.

Protams, sabiedrībā daudz vairāk par to sāka domāt un runāt cilvēki tādēļ, ka Turcijas atmiņā svaigi saglabājušās atmiņas par 1999. gadā notikušo zemestrīci, kas bija pie Stambulas. Zemestrīcē bojā gāja aptuveni 17 tūkstoši cilvēku," pastāstīja Auniņa.

Septiņas magnitūdas stiprās zemestrīces epicentrs atradās netālu no Izmiras krastiem Egejas jūrā. Sekas bija jūtamas arī Grieķijas Samas salā, kur zem ēkas drupām dzīvību zaudēja divi cilvēki. Zemestrīcei sekoja arī vairāk nekā 800 pēcgrūdieni. Kā norādīja Auniņa, Turcijā zemestrīces nav reta parādība, bet valsts neesot pienācīgi gatavojusies šādām situācijām.

"Politiski mēs skatāmies uz diviem sarunu tematiem šobrīd. Viens ir tas, ka pēc 1999. gada zemestrīces Turcijā tika ieviests zemestrīču nodoklis. Tā ietvaros viena no galvenajām diskusijām ir tāda, ka valdību kritizē par to, ka šī nodokļa ienākumi netiek izmantoti tam, kam tie ir paredzēti. Tā vietā tiek būvēti lielceļi, piemēram. 

Otra diskusija ir par to, ka Turcijā ļoti daudz ēkas tiek būvētas nelegāli.

Un 2018. gadā, lai valstī iegūtu lielāku budžeta pienesumu, tika panākts likums, kura ietvaros var iesniegt amnestiju par to, ka šie nelegālie mājokļi, ēkas tiek padarītas legālas," stāstīja Auniņa.

Pēc viņas teiktā, Izmirā aptuveni 800 tūkstoši ēku uzbūvētas nelikumīgi. Tas nozīmē, ka būvniecības procesā var nebūt ievēroti visi drošības pasākumi, tajā skaitā arī mājokļu nodrošināšana pret zemestrīcēm.

Vēl skaudrāka situācija ir vienā no lielajām pilsētām Stambulā. Tur nelikumīgo ēku ir gandrīz divi miljoni. Pēc piektdien notikušās katastrofas iedzīvotāji īpaši aktīvi sākuši diskutēt par to, kā labāk sagatavoties neparedzētiem gadījumiem.

"Turcijā ir aplikācija, kur var pievienot numurus telefonā, kuriem tu, piespiežot vienu pogu tālrunī, vari nosūtīt ziņu, ka esi drošībā, kā arī savas koordinātas zemestrīces laikā. Aktuāli ir arī zemestrīču somu kārtošana, proti, salikt somā pirmās nepieciešamības preces, kuras zemestrīces gadījumā var paņemt," pastāstīja Auniņa.

Glābšanas un cietušo cilvēku meklēšanas darbi vēl turpinās. Uz notikuma vietu devušies ne tikai vairāki glābšanas dienesti, bet arī brīvprātīgie. Zem gruvešiem vēl varētu būt aptuveni simt cilvēku.

KONTEKSTS:

30. oktobrī notikušās zemestrīces magnitūda bija septiņi, tās epicentrs atradās netālu no Izmiras, bet pazemes grūdieni bija jūtami reģionā no Grieķija galvaspilsētas Atēnām līdz Turcijas pilsētai Stambulai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti