Aptuveni 20 pašvaldībās Turcijas dienvidaustrumos, kuras pārsvarā apdzīvo kurdi, svētdien, 11.septembrī, tika nozīmēti jauni vadītāji.
Iepriekšējie domes priekšsēdētāji ir atcelti no amata aizdomās par saistību ar bruņotajiem kurdu nemierniekiem.
Viņi visi pārstāvēja kurdu opozīcijas Tautas Demokrātisko partiju, kura noliedz tiešu saistību ar bruņotajiem nemierniekiem. Partijas pārstāvji notikušo ir nodēvējuši par administratīvo apvērsumu.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ne reizi vien ir vainojis ne tikai kurdu nemierniekus, bet arī šo minoritāti pārstāvošo partiju dažādu sprādzienu un uzbrukumu sarīkošanā. Tādēļ daudziem Tautas Demokrātiskās partijas deputātiem Turcijas parlamentā pirms vairākiem mēnešiem tika atņemta imunitāte pret kriminālvajāšanu.
Erdogans paziņojis, ka cīņa pret kurdu nemierniekiem ir pieņēmusi jaunus apgriezienus un pašvaldību vadītāju nomaiņa ir būtiska tās sastāvdaļa. Tāpat Turcijas prezidents norādījis, ka pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma kurdu nemiernieki esot aktivizējuši uzbrukumus un viņu mērķis esot traucēt Turcijas īstenotajai militārajai operācijai Sīrijā.
“Neviena demokrātiskā valsts neļaus mēriem un deputātiem tērēt pašvaldību līdzekļus teroristisko organizāciju finansēšanai,” tā tviterī paziņoja Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozdags. Ministrs arī norādīja, ka 12 no atstādinātajiem pašvaldību vadītājiem ir arestēti.
Līdz ar kurdu pašvaldību vadītājiem no amata tika atlaisti arī vēl četri mēri no citiem Turcijas reģioniem. Trīs no viņiem pārstāvēja Erdogana partiju. Šiem cilvēkiem tiek pārmesta saikne ar kleriķa Fetullas Gulena kustību, ko Turcijas amatpersonas dēvē par “Gulena teroristisko organizāciju”. ASV dzīvojošais garīdznieks un viņa atbalstītāji tiek vainoti neveiksmīgā valsts apvērsuma rīkošanā. Gulens visas apsūdzības noliedz.
Kopumā pēc 15.jūlija puča mēģinājuma Turcijā ir atstādināti vai atlaisti no amata vairāk nekā 100 000 cilvēku. Aptuveni 40 000 cilvēku tika apcietināti aizdomās par saistību ar Gulena kustību un puse no viņiem ir arestēta.
Rietumvalstis vairākkārt aicinājušas Erdoganu ievērot likuma prasības un cilvēktiesību standartus, izmeklējot apvērsumā iesaistīto lietas. Tāpat tiek paustas bažas par to, ka Turcijas prezidents izmanto esošo situāciju, lai stiprinātu savu varu un izrēķinātos ar politiskajiem pretiniekiem.
