Turcija: NATO samits nav gala termiņš sarunām ar Zviedriju un Somiju

Turcija pirmdien paziņoja, ka tā neuzskata nākamnedēļ paredzēto NATO samitu par pēdējo termiņu, lai atrisinātu savus iebildumus pret Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei.

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana galvenais ārpolitikas padomnieks Ibrahims Kalins pēc pirmdien Briselē notikušajām sarunām ar Somiju un Zviedriju pavēstīja, ka tajās nav izdevies panākt izrāvienu.

"Madrides NATO samits nav pēdējais termiņš, tāpēc mūsu sarunas turpināsies," žurnālistiem sacīja Kalins. "Tajās valstīs teroristu organizāciju pastāvēšanai ir jābeidzas. To mēs sagaidām gan no Somijas, gan Zviedrijas."

NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs tikšanos nosauca par konstruktīvu, vienlaikus atzīstot, ka Turcijas likumīgās bažas joprojām nav pilnībā risinātas.

"Turcijai ir pamatotas bažas par drošību saistībā ar terorismu, kas mums jārisina," sacīja Stoltenbergs. "Tāpēc mēs turpināsim sarunas par Somijas un Zviedrijas pieteikumiem dalībai NATO, un es ceru pēc iespējas ātrāk atrast ceļu uz priekšu."

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieaudzis atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas valstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību. Ankara arī paudusi neapmierinātību, ka 2019. gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem, Stokholma un Helsinki noteica sankcijas attiecībā uz bruņojuma piegādēm šai valstij.

KONTEKSTS:

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.

18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.

Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas rada Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Alianses vadība un dalībvalstis cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo paplašināšanos.

Latvijas valdība jau ir atbalstījusi abu valstu pievienošanos aliansei. Arī Igaunija to ir izdarījusi.

Tikmēr Krievija, kas pirms kara Ukrainā pieprasīja NATO paplašināšanās pārtraukšanu, pēc sākotnējā sašutuma par Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO mainīja retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās NATO nemaz Krieviju tik ļoti neuztraucot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt