Turcija, Irāna un Krievija vienojas par «deeskalācijas zonu» izveidi Sīrijā

Krievija, Irāna un Turcija parakstījušas memorandu par drošības jeb deeskalācijas zonu izveidi Sīrijā. Kremlis paziņojis, ka mērķis ir nodrošināt trauslā pamiera stabilitāti. Tām arī būtu jākļūst par lidojumiem slēgtām zonām. Memorands ceturtdien parakstīts miera sarunu laikā Astanā. Tomēr iebildumus jau izteikuši nemiernieku grupējumu delegāciju locekļi, kas apsūdz Sīrijas režīmu par uzlidojumu turpināšanu.

Sīrijas režīma sabiedrotās Krievija un Irāna, un nemierniekus atbalstošā Turcija memorandu par drošības zonu izveidi Sīrijā parakstīja miera sarunu laikā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.

Astanas miera procesu organizē Krievija, Irāna un Turcija. Sarunas starp Sīrijas valdības un nemiernieku grupējumu delegācijām galvenokārt koncentrējas uz trauslā pamiera režīma nostiprināšanu, nevis kara politisko atrisinājumu.

Memorandu par drošības jeb deeskalācijas zonu izveidi gan parakstīja tikai šīs trīs valstis. Uz dokumenta nav Sīrijas valdības un nemiernieku delegāciju pārstāvju paraksti.

Turklāt, daļa Sīrijas opozīcijas delegācijas demonstratīvi atstāja sarunu zāli, protestējot pret to, ka viena no šīs vienošanās garantētājām ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu atbalstošā Irāna. Opozīcijas pārstāvis Jahja al Aridi ziņu aģentūrai DPA komentēja, ka "vienošanās būtu laba, ja tiktu īstenota, taču Sīrijas režīms un Irāna parasti saka vienu, bet dara citu".

Par drošības zonu izveidi trešdien Sočos pēc tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu runāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Saskaņā ar priekšlikuma versiju, kas nonākusi ziņu aģentūras AFP rīcībā, drošības zonas aicināts izveidot nemiernieku kontrolētajos apvidos ziemeļaustrumu Idlibas provincē, centrālās Homsas provinces rajonos, kā arī opozīcijas Austrumgutas anklāvā netālu no Damaskas. Saskaņā ar dokumentā teikto, mērķis ir "nekavējoties apturēt vardarbību", ļaut atgriezties bēgļiem un piegādāt palīdzību.

Tomēr joprojām nav skaidrs, kā tieši šīs drošības zonas tiktu uzraudzītas un kontrolētas. Putins trešdien Sočos norādīja, ka šo jautājumu atrisināšanai nepieciešamas tālākas sarunas. Viņš teica, ka tām vajadzētu kļūt par lidojumiem slēgtām zonām, ja tajās nenotiek nekādas militārās aktivitātes. Putins piebilda, ka šos jautājumus apspriedis arī ar ASV prezidentu Donaldu Trampu abu telefonsarunā otrdien.

"Viens no veidiem, kā nostiprināt ugunspārtraukšanas režīmu, ir drošības zonu vai deeskalācijas zonu izveidošana. Par deeskalācijas zonām runājis arī ASV prezidents. Mēs ar Trampa kungu pa telefonu apspriedām šo tēmu. Cik es sapratu, amerikāņu administrācija atbalsta šīs idejas. Krievijai bija sākotnējās konsultācijas arī Damasku un Teherānu. Mēs visi esam vienisprātis, ka ir jārada tādi mehānismi, kas garantētu asinsizliešanas pārtraukšanu un radītu apstākļus politiskā dialoga sākumam," teica Putins.

Turcijas prezidents Erdogans šodien paziņoja, ka tā dēvēto deeskalācijas zonu izveide Sīrijā "par 50%” atrisinātu sešus gadus ilgušo konfliktu. Plānu ceturtdien apsveica arī Apvienoto Nāciju īpašais Sīrijas sūtnis Stafans de Mistura, to vērtējot kā "daudzsološu pozitīvu soli pareizajā virzienā".

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti