Līdz šim Turcijā ar Covid-19 inficēto personu skaits ir pārsniedzis 30 tūkstošu, bet bojā gājuši ir 650 cilvēki. Lai ierobežotu vīrusa tālāku izplatību, izlēmīgus soļus gatavojas spert arī Turcijas armija.
Pirms jaunā koronavīrusa izraisītās krīzes izcelšanās Turcijas bruņoto spēku vienības pastiprināja savu klātbūtni Sīrijas ziemeļos esošajā Idlibas provincē. Lai arī marta sākumā ar Krieviju tika panākta vienošanās par pamiera noslēgšanu, sadursmes starp Sīrijas valdošā režīma spēkiem un nemiernieku grupējumiem turpinās. Tieši tāpēc tiek prognozēts, ka arī pilnīga Turcijas spēku izvešana no reģiona pašlaik nav iespējama, jo tai būtu pārāk liela ietekme uz Turcijas iekšpolitiku.
Taču, cenšoties samazināt vīrusa izplatību, turpmāk turku karaspēka vienībām, kas vēlas darboties operācijas zonā Sīrijā, būs jāsaņem īpaša armijas virspavēnieka atļauja. Galvenokārt šādi piesardzības pasākumi tiek skaidroti ar to, ka Sīrijas un Turcijas pierobežas zona sāk kļūt pārapdzīvota, un īpaši tas attiecas uz pārvietoto personu nometnēm, kur medicīnas infrastruktūra ir ļoti vāja, pastāvot nopietniem koronavīrusa izplatības draudiem. Lai pārbaudītu savu karavīru veselību, Turcija uz reģionu ir nosūtījusi arī īpašas mediķu brigādes.
Kā norāda izdevums “Arab News”, samazinot pārvietošanos, sarūk arī Turcijas bruņoto spēku iespējas kontrolēt situāciju Sīrijas ziemeļos. Ja vīrusa izplatība palielināsies pašā Turcijā, militārā operācija Sīrijā var izrādīties pārāk dārga. Turklāt situācija vēl vairāk sarežģītos, ja Sīrijas valdības spēki ar Krievijas atbalstu izlemtu atsākt uzbrukumus Idlibai. Tas varētu veicināt straujāku bēgļu pārvietošanos un līdz ar to arī palielinātu koronavīrusa izplatīšanās riskus.
Runājot par Sīriju un koronavīrusa izplatību šajā kara pārņemtajā valstī, oficiālā statistika nerada īpaši lielu pamatu satraukumam, jo Sīrijā ir konstatēti tikai 19 saslimšanas un divi nāves gadījumi. ANO Humanitāro lietu koordinācijas birojs gan brīdina, ka šie oficiālie dati ir tikai aisberga redzamā daļa un patiesībā valstij draud postošas sekas, jo kara laikā izpostītā veselības aprūpes sistēma nav spējīga tikt galā ar slimības uzliesmojumu. Biroja pārstāvji norāda, ka pagājušā gada beigās pilnībā darboties spējīgas ir bijušas tikai puse no visām medicīnas iestādēm.
Bet tikmēr ANO Drošības padomei ir iesniegts 185 lappušu biezs iekšējās izmeklēšanas ziņojumus par septiņiem uzlidojumiem civilajiem objektiem Sīrijas ziemeļos. Šādu izmeklēšanu, īpaši par uzlidojumiem medicīnas iestādēm, pagājušā gada jūlijā pieprasīja 10 no 15 ANO Drošības padomes dalībvalstīm.
ANO izmeklētāji ar augstu iespējamību pieļauj, ka tieši Sīrijas valdības spēki kopīgi ar saviem sabiedrotajiem ir apzināti uzbrukuši veselības aprūpes iestādēm. Kā teikts izmeklēšanas ziņojumā, ar kuru iepazinusies raidsabiedrība "Al Jazeera", Sīrija bieži vien uzbrukumos vaino sabiedrotos, taču ir skaidrs, ka ir tikai viena valsts, kurai ir attiecīgas militārās spējas veikt šādus uzlidojumus – tā ir Krievija. Izmeklētāji arī uzsver, ka Sīrijas varas iestādes nav nekādā veidā veicinājušas uzsākto izmeklēšanu un faktiski secinājumi ir balstīti tikai uz iespējamību, jo ekspertiem uz vietas atrasties nav bijis iespējams.
