Panorāma

Iekšlietu nozarē daudz steidzami darāmu darbu

Panorāma

Panorāma

Turcija bloķējusi Somijas un Zviedrijas NATO sarunu sākšanu

Turcija bloķē sarunas par Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO

Turcija bloķējusi sākotnējo sarunu uzsākšanu par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Šāds lēmums tiek skaidrots ar abu valstu iecietīgo attieksmi pret kurdu kaujiniekiem. Kā ziņo Rietumu mediji, Turcija vēlas no sabiedroto puses piekāpšanos vairākos nozīmīgos jautājumos.

Turcija bloķē sarunas par Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO
00:00 / 03:40
Lejuplādēt

Vien dažas stundas pēc tam, kad Zviedrija un Somija iesniedza kopīgus pieteikumus uzņemšanai NATO, tām nācās saskarties ar pirmo nopietno šķērsli. Jau vairākas dienas izskanēja bažas par to, ka iebildumus pret abu valstu dalību varētu paust Turcija. Kā galvenais iemesls šādām iebildēm tiek minēta patvēruma piešķiršana kurdu nemierniekiem, kurus Turcijā uzskata par teroristiem.

Trešdien, uzrunājot parlamenta deputātus, Turcijas prezidents Rečeps Taijips Erdogans paziņojis, ka NATO nekad nav atbalstījusi Turcijas cīņu pret kurdu teroristiem, tāpēc Zviedrijas un Somijas delegācijām nebūtu jābrauc uz Ankaru izlūgties atbalstu.

"Paskatieties, kas ir noticis Francijā, kas ir noticis Vācijā, kas ir noticis Nīderlandē, Šveicē un Zviedrijā, kamēr ar šo valstu policijas atbalstu ielās atrodas kurdu teroristi. Vai mums tas būtu jāpacieš? Mēs prasījām Zviedrijai izdot mums 30 teroristus, taču viņi atteicās to darīt. Jūs mums nedodat teroristus, taču jūs prasāt mūsu atbalstu, lai varētu pievienoties NATO. NATO ir drošības alianse, drošības organizācija, tāpēc mēs nevaram teikt „jā”, lai atņemtu drošības organizācijai pašu drošību," paziņoja Erdogans.

Kā norāda aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz triju anonīmu turku amatpersonu teikto, Turcija uzstās uz to, lai jebkura nākamā kandidātvalsts atzītu tās bažas par kurdu kaujiniekiem gan Turcijas iekšienē, gan Sīrijā un Irākā.

Tāpat Turcija vēloties, lai Zviedrija un Somija izbeigtu ieroču eksporta ierobežojumus, kas ieviesti pret Turciju pēc 2019. gada iebrukuma Sīrijā.

Un visbeidzot Turcija vēlas, lai to no jauna iekļautu iznīcinātāju F35 programmā, no kuras tā tika izslēgta pēc tam, kad no Krievijas iegādājās pretraķešu aizsardzības sistēmas S-400.

KONTEKSTS:

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.

Šonedēļ, 18.maijā, gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.

Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas rada Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Alianses vadība un dalībvalstis cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo paplašināšanos.

Tikmēr Krievija, kas pirms kara Ukrainā pieprasīja NATO paplašināšanās pārtraukšanu, pēc sākotnējā sašutuma par Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO mainīja retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās NATO nemaz Krieviju tik ļoti neuztraucot. Vienlaikus izskan risks, ka Krievija varētu pārtraukt piegādāt dabasgāzi Somijai, kurai Krievija jau pārtrauca elektroenerģijas piegādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt