Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

Iespējams, atrastas avarējušā «EgyptAir» atlūzas

Dienas notikumu apskats

Britu mūziķi, aktieri un režisori aicina referendumā balsot par palikšanu ES

Turcijā atņem deputātu imunitāti opozīcijas politiķiem

Turcijā atņem deputātu imunitāti opozīcijas politiķiem

Turcijas parlaments apstiprinājis pretrunīgi vērtētu likumu, kas atņems deputāta imunitāti vairākiem desmitiem prokurdisko likumdevēju un citiem opozīcijas politiķiem. Tas radījis bažas gan Turcijā, gan starptautiski. 

Valdošās Taisnīguma un attīstības partijas kontrolētā 550 deputātu parlamenta likumdevēji ar divu trešdaļu vairākumu piektdien, 20.maijā, apstiprināja pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas paredz atcelt deputātu imunitāti pret kriminālvajāšanu.

Imunitāte tiks atcelta četru parlamentā pārstāvētu partiju deputātiem, pret kuriem policija ir ierosinājusi lietas, un skars 138 deputātus, kuriem draud tiesvedība.

Tie ir gandrīz visi prokurdiskās Tautas demokrātiskās partijas deputāti, kā arī daļa vadošās opozīcijas partijas - Republikāniskās tautas partijas - likumdevēji.

Prokurdiskās Tautas demokrātiskās partija brīdina, ka gandrīz visi tās deputāti tagad var nonākt cietumā, galvenokārt saistībā ar publiski paustiem paziņojumiem, kas var tikt interpretēti kā atbalsts kurdu nemierniekiem.

Šīs partijas biedri tiek vainoti par saistību ar kurdu separātistu grupējumu „Kurdistānas strādnieku partija”, ar kuru sadursmēs iesaistījušies Turcijas bruņotie spēki, kopš gandrīz pirms gada izjuka pamiers.

Pret likumu iebilst arī opozīcijā esošā Republikāniskās tautas partija, kas boikotēja piektdienas balsojumu.

Prokurdiskā Tautas demokrātiskās partija uzskata, ka likuma mērķis ir izspiest tās deputātus no parlamenta, kas savukārt atvieglotu pretrunīgi vērtētā Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana iespējas realizēt viņa vēlmi mainīt konstitūciju, lai radītu prezidentālu sistēmu un sev iegūtu vairāk varas.

Pats Erdogans piektdienas balsojumu nodēvēja par „vēsturisku”, paziņojot, ka „[viņa] tauta šajā parlamentā negrib redzēt vainīgus deputātus, it īpaši separātistu teroristu organizācijas atbalstītājus”.

Šis solis radījis bažas arī starptautiski. Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvis Stefans Zeiberts paziņoja, ka ir svarīgi, lai visu grupu pārstāvniecība strādātu Turcijas iekšējai stabilitātei, un Berlīne ar bažām raugās uz „pieaugošo polarizāciju Turcijas iekšpolitiskajās debatēs”.

Viņš norādīja, ka kanclere Merkele, nākamnedēļ tiekoties ar Erdoganu, gatavojas apspriest šo jautājumu un izteiks bažas par demokrātijas stāvokli Turcijā.

Cilvēktiesību organizācijas iepriekš kritizējušas Merkeli par acu pievēršanu uz pārkāpumiem Turcijā, ar kuru Eiropas Savienība martā noslēdza migrācijas ierobežošanas vienošanos.

Ceturtdien, 19.maijā, arī kļuva zināms, ka par jauno Turcijas premjeru, visticamāk, kļūs tuvs prezidenta Erdogana sabiedrotais, pašreizējais transporta ministrs Binali Jildirims. Valdošā Taisnīguma un attīstības partija viņu izvirzīja šim amatam pēc tam, kad nesen par atkāpšanos paziņoja pašreizējais premjers Ahmets Davutoglu. Viņam esot bijušas nesaskaņas ar Erdoganu attiecībā uz prezidenta plāniem stiprināt savas pilnvaras.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt