Pusdiena

Pusdiena 22.12.2016

Pusdiena

Aizdomās turētais par uzbrukumu Berlīnes Ziemassvētku tirdziņam ir tunisietis Aniss Amri

Turcijā atklātībā nonāk arvien jauni fakti par Krievijas vēstnieka slepkavu

Turcijā atklātībā nonāk arvien jauni fakti par Krievijas vēstnieka slepkavu

Krievijā ceturtdien, 22.decembrī, notiek atvadīšanās no Ankarā noslepkavotā Krievijas vēstnieka Turcijā Andreja Karlova. Sākotnēji arābu mediji ziņoja, ka atbildību par vēstnieka slepkavību uzņēmies kāds sīriešu pret valdību noskaņots grupējums, kurš vēlāk šādu informāciju gan noliedzis. Tikmēr atklātībā nonāk arvien jauni fakti par Krievijas vēstnieka slepkavu.

Andrejs Karlovs ir kļuvis par pirmo Krievijas vēstnieku valsts mūsdienu vēsturē, kurš nogalināts amata pildīšanas brīdī. Ceturtdien viņa mirstīgās atliekas novietotas Krievijas Ārlietu ministrijas ēkā, kur no viņa atvadīties ieradušies gan kolēģi, gan politisko partiju līderi, gan Krievijas augstākās amatpersonas, ieskaitot ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, premjerministru Dmitriju Medvedevu un prezidentu Vladimiru Putinu.

Atvadu ceremonijas laikā Sergejs Lavrovs pasniedzis nogalinātā vēstnieka dēlam Krievijas Varoņa zvaigzni – valsts prezidents viņam Krievijas Varoņa titulu piešķīra trešdien, 21.decembrī.

Pēc civilās atvadīšanās ceremonijas notiks arī reliģiska atvadīšanās Kristus Glābēja katedrālē, ko vadīs Krievijas Pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils.

Komentējot Andreja Karlova slepkavību, Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka Kremlī šo slepkavību uzskata par mēģinājumu graut Krievijas un Turcijas attiecību normalizācijas procesu, kā arī par centieniem likt šķēršļus abu valstu pūlēm panākt politisku noregulējumu Turcijas kaimiņvalstī Sīrijā.

Trešdien, 21.decembrī, vairākos arābu masu saziņas līdzekļos tika izplatīta informācija, kurā atbildību par Krievijas diplomāta slepkavību uzņēmās Sīrijas pretvaldības grupējumu koalīcija "Džeiš al Fath" jeb iekarošanas armija. Publiskotajā dokumentā tika norādīts, ka šis uzbrukums ir bijusi pirmā atriebība par sievietēm, bērniem un gados veciem cilvēkiem, kuri gājuši bojā Alepo pilsētā, kā arī par musulmaņu asinīm, kas izlietas citur pasaulē. Nedaudz vēlāk grupējuma līderis sociālajos tīklos gan kategoriski noraidījis saistību ar šo ziņojumu, nosaucot to par diletantisku viltojumu.

Tikmēr viens no pazīstamākajiem Turcijas preses izdevumiem "Hurriyet" ziņo, ka Andreju Karlovu nogalinājušais policists Mevluts Altintašs vairākas reizes ir piedalījies drošības garantēšanā pasākumos ar Turcijas prezidenta Redžepa Taijipa Erdogana piedalīšanos. Viņš gan neesot nodarbojies ar prezidenta personisko apsardzi. Savukārt naktī pirms uzbrukuma viņš esot atprasījies no darba, aizbildinoties ar saslimšanu.

Turku medijos arī pieejama visai pretrunīga informācija par to, vai Altintašs ir bijis aktīvajā dienestā vai nav bijis – daži izdevumi apgalvo, ka viņš ir atlaists pēc vasaras vidū notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma, citi publiskojuši attēlus, kurās prezidents Erdogans arī Altintašam divas dienas pirms uzbrukuma pasniedz valsts apbalvojumu. Dažādu sociālo tīklu lietotāji gan šādu attēlu patiesumu apšauba.

Pēc slepkavības tika aizturēti arī Altintaša ģimenes locekļi, kas tagad jau atbrīvoti, kā arī ar islāma garīdznieku Fetullahu Gilenu saistītas personas. Viens no šiem cilvēkiem tiek uzskatīts par ar Gilenu saistītas teroristu grupas šūniņas līderi Izmiras policijas akadēmijā, kur savulaik mācījies arī pats uzbrucējs.

Kā savā komentārā norāda Eiropas ārpolitikas padomes komentētāja Asli Aidintašbaša, visai pārsteidzoši, ka Andreja Karlova slepkavība ir ievērojami satuvinājusi Ankaru un Maskavu.

Vēl pirms gada kaut kas tāds nebūtu iedomājams. Tāpat šī slepkavība ir atklājusi dziļo nepatiku Turcijas politiskajās aprindās pret tiem tumšajiem spēkiem Rietumos, kuri nevēlas Turcijas un Krievijas tuvināšanos. Lai arī sākumā uzbrucējs tika vainots par savām iespējamām saitēm ar radikālo grupējumu "Al Nusra", vēlāk Mevluts Altintašs jau raksturots kā Fetullaha Gilena atbalstītājs, kurš tikai ieliekas par ''Al Nusras'' sekotāju. Autore arī norāda, ka vairāki turku preses izdevumi slepkavības organizēšanā jau vaino ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi, kas varētu liecināt par drīzumā gaidāmu Turcijas atsvešināšanos no saviem Rietumu sabiedrotajiem.

Jau ziņots, ka pirmdien, 19.decembrī, uzbrukumā ar šaujamieroci smagi ievainots Krievijas vēstnieks Turcijā Karlovs. No gūtā ievainojuma viņš slimnīcā miris.  Līdz ar Karlovu sašauti  vēl vairāki cilvēki.

Diplomāta slepkavību nosodījis ASV Valsts departaments un daudzu Eiropas valstu ārlietu resori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti