Dienas notikumu apskats

Ķīnas un Eiropas valstu samita laikā eksperti pievērš uzmanību plašām sadarbības iespējām

Dienas notikumu apskats

Koalīcija sola apstiprināt Ilzi Cīruli VID ģenerāldirektora amatā

Situācijas saasināšanās Turcijā satrauc ES un rietumvalstis

Turcijā arestē kurdu partijas līderus

Turcijā policija aizturējusi lielākā kurdu politiskā spēka - Tautas demokrātiskās partijas - līderus. Kopumā aiz restēm var nonākt piecpadsmit šīs frakcijas deputāti. Viņus tur aizdomās par atbalstu radikālajiem kurdu separātistiem. Šāda rīcība izsaukusi Eiropas Savienības un Turcijas NATO sabiedroto bažas par likuma varas pakļaušanu valsts prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana interesēm.

Kurdu Tautas demokrātiskā partija ir trešais lielākais politiskais spēks parlamentā, un paziņoja, ka tās līderu aizturēšanu uzskata par demokrātijas beigām Turcijā. 

Pagājušajā naktī policija aizturējusi vairākus kurdu Tautas demokrātiskās partija frakcijas deputātus tostarp arī partijas vadītājus Selahatinu Demirtašu un Figenu Jiksekdā.

Demirtašs tika aizturēts savā mājā Turcijas dienvidaustrumu pilsētā Dijarbakirā, kuru pārsvarā apdzīvo kurdi. Bet otra partijas līdere Jiksekdā tika aizturēta galvaspilsētā Ankarā. Tiek ziņots, ka aizturēšanas notika pretterorisma izmeklēšanas ietvaros saistībā ar to, aizturēti bija attiekušies liecināt tiesā.

Piektdien pēcpusdienā tiesa Turcijā paziņoja, ka abus kurdu partijas līderus nolemts arestēt un apturēt apcietinājumā līdz tiesas prāvai, kuras datums vēl nav noteikts. Turcijas ziņu aģentūra Anadolu vēsta, ka Selahatinam Demirtašam izvirzītas apsūdzības par „dalību bruņotā grupā” – ar to liekas domāts bruņotais separātistu grupējums Kurdistānas Strādnieku partija. Savukārt Figena Jiksekdā esot apsūdzēta par „terora propagandas” izplatīšanu grupas labā.

Pamatojums, ko minēja Turcija premjers Binali Jildirims, ir saikne ar kurdu separātistiem, ar kuriem jau labu laiku atjaunojušās cīņas un kas organizē teroraktus Turcijas pilsētās.

Pārējie deputāti esot atņēmuši kolēģiem imunitāti, lai varētu viņus aizturēt. Pagaidām ir aizturēti 15 kurdu deputāti, bet premjers paziņoja, ka kopumā imunitāte apturēta 154 kurdu priekšstāvjiem, kurus vēlas iztaujāt izmeklētāji  

"Jā, protams, tie, kas ir ievēlēti, strādā līdz nākamajām vēlēšanām. Tur nevar būt  iebildumu. Bet, ja kāds no viņiem sāk iet roku rokā ar teroristiem, viņam, protams, ir jāatbild. Mēs par to nedrīkstam šaubīties,” uzsvēra Turcijas premjers Binali Jildirims.

Kā apstiprinot premjera teikto, dažas stundas pēc arestiem sprādzienā pie policijas iecirkņa Turcijas kurdu reģiona lielākajā pilsētā Dijarbakirā piektdien nogalināti astoņi, bet ievainoti vairāk nekā 100 cilvēki.

Valdība paziņoja, ka uzbrukumu īstenojis terorists no bruņotā grupējuma Kurdistānas Strādnieku partija. 

Tikmēr Tautas demokrātiskās partijas deputāti skaidro, ka saikne ar teroristiem ir tikai iemesls. Patiesībā, izmantojot pēc vasarā notikušā puča mēģinājuma ievieto ārkārtas stāvokli, prezidents Redžeps Tajips Erdogans vēlas apklusināt, viņaprāt, skaļākos opozīcijas pārstāvjus un iegūt pilnībā paklausīgu parlamentu.

“Diemžēl šīs operācijas, šis politiskais genocīds pret kurdu partiju tiek akceptēts tiesās un prokuratūrā. To atbalsta valsts,” pauda parlamenta deputāts Adems Gevari.

“Kā jūs zināt, kopš 15.jūlija apvērsuma parlamenta darbība ir ierobežota, un šobrīd valdība cenšas uzbūvēt Turciju bez kurdu partijas - autoritāru Turciju. Viņi vēlas, lai mūsu partija aiziet no politiskās skatuves un viņi var izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas,” sacīja Gevari.  

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kuru kritiķi apsūdz par arvien lielāku autoritārismu, regulāri vērsis apsūdzības pret kurdu Tautas demokrātisko partiju, sakot, ka tai saistība ar grupējumu Kurdistānas Strādnieku partija. Šo apsūdzību kurdu politiskais spēks noliedz. 

Erdogana un viņa atbalstītāju aktivitātes izraisījušas bažas Eiropas Savienībā. Tās augstā pārstāve ārlietas Federika Mogerīni savā tvitera kontā ierakstījusi:  "Esmu ārkārtīgi satraukta par  kurdu  parlamenta deputātu aizturēšanu”. Viņa uzturot kontaktus ar varasiestādēm un sasaukusi Eiropas Savienības vēstnieku Ankarā   sanāksmi.

Savukārt Dānijas un Vācijas Ārlietu ministrijas  izsaukušas Turcija vēstniekus, lai paustu savu satraukumu.

Berlīne norādīja, ka sūtnis izsaukts saistībā ar „dramatisku situācijas pasliktināšanos” valstī. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņoja, ka „neviens neapšauba Turcijas tiesības sevi aizsargāt no terorisma draudiem,” bet „cīņu pret terorismu nevar izmantot kā attaisnojumu politiskās opozīcijas apklusināšanai”.

Turcijas valdība un varasiestādes pārmetumus noraida, paziņojot, ka aizturētie „neievēroja likumu”.

Jau vēstīts, ka pēc ārkārtas stāvokļa noteikšanas it kā par saistību ar pučistiem un pretvalstiskiem noskaņojumiem no darba atbrīvoti vai arestēti kopā  vairāk nekā 100  tūkstoši cilvēku. Represijas skārušās armiju, tieslietu un izglītības iestādes, kā arī opozīcijas medijus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt