Laikraksts, kurš bijis kritisks pret valdošo partiju, savukārt paziņoja, ka turpinās cīnīties par „demokrātiju un brīvību”. Pirmdienas reidi notika pēc tam, kad nedēļas nogalē varasiestādes atlaida vēl 10 000 ierēdņu, turpinot plašās tīrīšanas valsts iestādēs pēc vasarā notikušā puča mēģinājuma, kura mērķis bija gāzt prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Ziņu aģentūra “Anadolu” vēstīja, ka policija meklē arī laikraksta valdes priekšsēdētāju Akinu Atalaju, bet žurnālistu mājās notikušas arī kratīšanas.
Sekulāri noskaņotais laikraksts „Cumhuriyet” ir viens no Turcijas vecākajiem izdevumiem, un bijis ļoti kritisks pret valdošo konservatīvo partiju „Taisnīgums un attīstība” un prezidentu Erdoganu.
Rietumvalstis jau iepriekš paudušas bažas par preses brīvību Turcijā un vēršanos pret valdībai kritiski noskaņotiem medijiem pēc nesekmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma šovasar.
Valdība par puča mēģinājumu apsūdz ASV dzīvojošo islāmistu garīdznieku Fetullu Gilenu un viņa atbalstītājus. Gilens savulaik bija Erdogana sabiedrotais, bet vēlāk abu ceļi šķīrās.
Pēc žurnālistu arestiem Stambulas prokuratūra pirmdien, 31.oktobrī, paziņoja, ka ir sākta izmeklēšana pret laikraksta darbiniekiem apsūdzībās par noziegumiem, kas pastrādāti teroristu organizāciju labā, un tādu materiālu publicēšanā, kas leģitimizē jūlijā notikušo neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu.
Žurnālisti apsūdzēti gan par saitēm ar Gilenu, gan kurdu kaujiniekiem.
Laikraksts „Cumhuriyet” paziņojumā internetā ar virsrakstu „Mēs nepadosimies” savukārt paziņoja, ka „cīnīsies līdz beigām par demokrātiju un brīvību”. Paziņojumā teikts, ka „Cumhuriyet” „ir laikraksts, un būt par žurnālistu nav noziegums”.
Maijā Turcijas tiesa piesprieda piecu gadu un desmit mēnešu cietumsodu iepriekšējam „Cumhuriyet” galvenajam redaktoram Džanam Dindaram par „valsts noslēpuma atklāšanu”. Dindars pašreiz dzīvo Vācijā.
Turcijā, kur dzīvo 75 miljoni cilvēku, pēc jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma, kuru sarīkoja viens armijas grupējums, valdība slēgusi vairāk nekā 100 medijus un aizturējusi desmitiem žurnālistu, izpelnoties Rietumu līderu un cilvēktiesību aizstāvības organizāciju pārmetumus.
Turcijā ir atlaisti desmitiem tūkstoši valsts sektorā strādājošo un aizturēti apmēram 35 tūkstoši cilvēku, tostarp skolotāji un tiesneši. Vēl aizvadītajā nedēļas nogalē tika atlaisti vēl vairāk nekā desmit tūkstoši civildienesta ierēdņu un drošības spēku pārstāvju, kā arī slēgti 15 kurdu un citi mediji.
Turcijas valdība, norādot, ka iestājas par demokrātiju un likuma varu, argumentē, ka par puča mēģinājumu vainotā Gilena atbalstītāju tīkls ir tik plašs, ka ir nepieciešamas plašas tīrīšanas.
Pirmdienas rīta reidi pret vadošo opozīcijas laikrakstu gan izsaukuši kritiku rietumvalstīs. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjēns Jaglands paziņoja, ka ir „ļoti apšaubāmi”, ka reidus pret laikrakstu var attaisnot kā samērīgu rīcību. Bet Vācija un Francija aicināja aizsargāt preses brīvību.
