Varas iestādes norāda, ka tas varētu kaitēt izmeklēšanai un nacionālajai drošībai, savukārt kritiķi domā, ka tas ir kārtējais mēģinājums ierobežot vārda brīvību.
Notikušais joprojām ir apvīts minējumiem. Iepriekš Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir norādījis, ka Krievijas vēstnieka slepkava ir bijis saistīts ar vasarā nenotikušā puča rīkotājiem, kura nolūks bija gāzt Turcijas valdību.
Krievijas vēstnieku Andreju Karlovu nošāva 19.decembrī mākslas galerijā Ankarā fotoizstādes atklāšanā. Viņu ar vairākiem šāvieniem nogalināja policists Mevlits Merts Altintašs. Notikušais izraisīja pamatīgu satricinājumu un bažas par Krievijas reakciju.
Turcijā ir ieradušies Krievijas likumsargi, kuri kopā turkiem veic izmeklēšanu. Turcijas ziņu aģentūra "Anadolu" vēsta, ka Ankaras tiesas instances ir aizliegušas medijiem pārraidīt attēlus un video, kuros fiksēta slepkavība, kā arī ir aizliegts atspoguļot šā nozieguma izmeklēšanu.
Aizliegts arī publicēt jebkādu informāciju par aculieciniekiem, cietušajiem vai aizdomās turamajiem.
Aizliegums būs spēkā visu izmeklēšanas laiku.Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans iepriekš bija sacījis, ka Altintašs bijis saistīts ar ASV dzīvojošo garīdznieku Fetullu Gilenu.
Viņu Ankara vaino jūlijā notikušajā neveiksmīgajā apvērsuma mēģinājumā, kura nolūks bija gāzt Erdogana varu. Taču Krievijas amatpersonas ar secinājumiem vēl nesteidzas, sakot, ka vēl ir pāragri komentēt izmeklēšanu. Rietumu mediji gan piezīmē, ka pēdējo gadu laikā Turcijas varasiestādes ir vairākkārt aizliegušas medijiem atspoguļot sensitīvus jautājumus, norādot uz valsts drošības aizsardzību. Erdogana varas kritiķi to vērtē kā prezidenta kārtējo mēģinājumu ierobežot vārda brīvību.
Šis liegums publiskos laikā, kad tiesas priekšā stājušies 29 policisti, kurus vaino līdzdalībā puča rīkošanā. Lielākajai daļai no viņiem varētu piespriest mūža ieslodzījumu. Šis ir pirmais lielais tiesas process galvaspilsētā, kam pievērsta būtiska sabiedrības uzmanība, lai gan daudzviet valstī notikuši jau mazākas tiesas prāvas. Turcijas varas iestādes pēc prezidenta Erdogana rīkojuma ir arestējušas jau 40 000 cilvēku un vēl vairāk ir atbrīvoti no darba, kā aizdomās turamie.
Valstī turpinās arī reidi, gan pret Gilena sekotājiem, kurus vaino pučā, gan pret kurdu kaujiniekiem. Pēdējās nedēļas laikā esot aizturēti teju 2000 cilvēku.
Vēsta, ka Turcijā cietumos atrodas vairāk nekā 120 žurnālistu, un vairāki desmiti mediju izdevumu ir slēgti pēdējo mēnešu laikā.
Turcijas varas iestādes pēdējā pusgada laikā sākušas izmeklēšanu arī pret vairāk nekā 3000 šiem cilvēku par ierakstiem sociālās saziņas vietnēs, bet teju 2000 ši aizdomās turamo ir apcietināti. Daļa ir apsūdzēti par valdības aizskaršanu, bet citi - par iespējamu terorisma atbalstīšanu.
Taču jaunākais skandāls, kas nonācis Rietumu mediju uzmanības lokā ir par Senolu Buranu, kurš strādājis opozīcijas laikraksta "Cumhuriyet" kafejnīcā. Pirms dažām dienām viņš devies uz darbu un atģidies aizsprostotas ielas priekšā. Tā bijusi slēgta, jo prezidents Erdogans tuvumā uzstājies ar uzrunu. Burans policijas darbiniekiem esot pavēstījis, ka šim vīram nepasniegtu pat tējas tasīti. Buranam tagad draud četri gadi cietumā par prezidenta aizskaršanu.
