Arābu pavasaris toreiz sākās ar masu protestiem tieši Tunisijā, drīz vien pārņemot arī citas valstis reģionā. Kaut pārējas periods pēc revolūcijas bijis grūts arī Tunisijā, šīs valsts politiķiem, atšķirībā no dažām citām valstīm, pārsvarā izdevies nesaskaņas atrisināt politiskā procesa ietvaros.
Pirms mēneša notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja līdz šim opozīcijā bijusī sekulārā partija „Tunisijas aicinājums”, tomēr vairākumam tai būs jāmeklē koalīcijas partneri. Aptaujas liecina, ka arī šodienas prezidenta vēlēšanās uzvarēs šī politiskā spēka kandidāts, partijas līderis Bedži Saids Esebsi - politikas veterāns, kurš 2011.gadā pēc ben Ali gāšanas uz laiku ieņēma pagaidu premjera amatu.
Tomēr nav skaidrs, vai Bedži Saids Esebsi uzvarēs jau vēlēšanu pirmajā kārtā. Ja būs nepieciešama otrā kārta, no pārdesmit citiem kandidātiem par reālāko Esebsi sāncensi tiek uzskatīts Moncefs Marzuki - pašreizējais pagaidu prezidents, ilggadējs cilvēktiesību aktīvists, uzskatīts par vienu no 2011.gada revolūcijas simboliem.