Likums pieņemts, reaģējot uz martā notikušo uzbrukumu Tunisas Bardo muzejam, kur grupējuma „Islāma valsts” kaujinieki noslepkavoja 21 ārvalstu tūristu, kā arī apšaudi jūnijā vienā no Tunisijas piekrastes kūrortiem, kas prasīja 38 tūristu dzīvību.
Lai gan likumu atbalsta gan sekulārās, gan mēreno islāmistu partijas, to kritizē pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un nevalstiskās organizācijas. Tās pauž bažas par nāvessoda atjaunošanu par vairākiem nodarījumiem un apšauba plašās varasiestāžu pilnvaras, kas ļaus aizdomās turamos bez tiesas lēmuma aizturēt uz 15 diennaktīm bez tiesībām tikties ar advokātu.
Atvieglota arī telefonsarunu noklausīšanās. Pēc likuma pretinieku vārdiem, jaunas „drakoniskās” normas esot pārāk izplūdušas un apdraud pilsoniskās brīvības un apsūdzēto tiesības.
