Ali Laradejs, kurš pārstāv mēreni noskaņoto islāmistu partiju „Ennahda" par Tunisijas premjeru kļuva pagājušā gada pavasarī. 2011.gada revolūcijā gāztā prezidenta Zina el Abidina ben Ali valdīšanas laikā viņš atradās ieslodzījumā 15 gadus, kur, līdzīgi kā citi islāmisti, tika spīdzināts.
Pēc revolūcijas Laradejs kļuva par iekšlietu ministru. Bet pagājušā gada februārī tika nogalināts opozīcijas līderis Čokri Belaids, par ko aizdomās turēja radikālos islāmistus. Valdība krita, un par jauno premjeru kļuva Laradejs. Tomēr vasarā līdzīgos apstākļos noslepkavoja vēl vienu opozīcijas politiķi Mohamedu Brahimi. Tas izraisīja nopietnu politisko krīzi. Opozīcija apsūdzēja valdošo „Ennahda" partiju par nespēju garantēt drošību un savaldīt džihādistu grupējumus. Daļa to pat apsūdzēja par radikālo grupējumu piesegšanu, ko partija kategoriski noraida. Turklāt, valstī nav uzlabojusies arī ekonomiskā un sociālā situācija.
Pēc ilgā sarunu procesa starp opozīciju un premjera „Ennahda" partiju, kurās galvenais vidutājs bija ietekmīga arodbiedrība, tomēr izdevies panākt vienošanos par mierīgu krīzes atrisinājumu. Laradeja atkāpšanos paredzēja vidutāju izstrādātais plāns, kas tiek īstenots, cenšoties nostādīt atpakaļ uz sliedēm demokrātisko pārmaiņu procesu, kas bijis apgrūtināts pēc Brahimi slepkavības. Atbilstoši plānam Laradejs 15 dienu laikā tiks aizstāts ar premjera vietas izpildītāju Mehdi Džomaa. Viņa tehnokrātu valdībai valsts būs jāvada līdz vēlēšanām, kas notiks uz jaunās konstitūcijas pamata.
Ir izveidota neatkarīga varas struktūra, kas pārraudzīs nākamās vēlēšanas. Gaidāms, ka jaunā konstitūcija būs apstiprināta līdz nākamās nedēļas vidum. Tās pieņemšanu vairākus mēnešus aizkavēja opozīcijas boikots, bet tagad atsākts intensīvas balsošanas process par katru pamatlikuma pantu.
Vēl vakar konstitucionālā asambleja vienojās par pantu, kas kā mērķi izvirza, ka visās vēlētajās institūcijās vīriešu un sieviešu proporciju būtu jābūt 50 pret 50. Tas arābu pasaulei ir bezprecedenta solis, tomēr atbilst sekulārisma tradīcijai, kas Tunisijā ir iesakņojusies līdz ar neatkarības iegūšanu 50.gados un kas sievietēm nodrošinājusi plašākās tiesības reģionā.
Līdz ar Laradeja demisiju pilnvaras noliek pirmā demokrātiskā ceļā ievēlētā Tunisijas valdība, kas pie varas nāca pēc iepriekšējā režīma krišanas. Bet neskatoties uz drošības un ekonomikas problēmām, Tunisiju var uzskatīt par vienu no daudzsološākajām Arābu pavasara valstīm. Ēģiptē pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents tika gāzts militārā apvērsumā, un uz ielām regulāri notiek sadursmes, bet Sīrija ieslīgusi ilgā un haotiskā pilsoņu karā.
