Šis lēmums jau ir krasi mazinājis prezidenta Vladimira Putina popularitāti.
Turklāt svētdien notikušos protestus rīkoja ne tikai jau ierastais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, bet arī Kremlim draudzīgās arodbiedrības un politiskās partijas. Tikmēr analītiķi norāda, ka augošā neapmierinātība var radīt nopietnāko izaicinājumu gandrīz 20 gadus ilgajā Putina valdīšanas laikā, kurā viņš ir bijis gan prezidents, gan premjers.
“Būsim atklāti: pārmaiņas valsts pensijās ir Putina un [Krievijas premjera Dmitrija] Medvedeva radīts patiess noziegums,” Navaļnijs rakstīja sociālajā tīklā “Instagram”. “Tā ir desmitiem miljonu cilvēku aplaupīšana, kas notiek zem izkārtnes “ļoti nepieciešama reforma”,” viņš turpināja.
Protesti svētdien sākās Tālo Austrumu pilsētās: Vladivostokā, Habarovskā, Komsomoļskā pie Amūras un Omskā.
Protesta akcijās pret iecerēto pensiju reformu dažādās Krievijas pilsētās piedalījās no pāris simtiem līdz pat dažiem tūkstošiem cilvēku. Akcijas norisinājās gan lielās, gan arī pavisam mazās pilsētās.
Protestētāju loks ir raibs, norāda AFP. Tajā ir sastopami gan radikāli nacionālisti, gan komunisti, kā arī Navaļnija atbalstītāji.
Televīzijas kanāla “Dožd” aptaujātie iedzīvotāji pārsvarā ir kategoriski pret šo ieceri. “Pie mums, Urālos, nav svaiga gaisa. Te viss ir piesārņots. Strādājam sazin kur,” stāsta kāds vīrietis. “Es saprotu, ka tie, kuri dzīvo kalnos vai Sibīrijas mežos, var kaut vai 80 gadu vecumā iet pensijā. Bet man vēl 50 pat nav, bet plaušām jau vajag skābekli. Un viņi grib, lai es strādāju līdz 65 gadiem? Pie mums veči, mašīnisti, pat līdz 55 gadiem nodzīvot nevar,” dusmojas kāds vīrietis.
Līdzīgi domā kāda sieviete. “Tā ir nekaunīga vienkāršo iedzīvotāju apkrāpšana. Zaglīga attieksme pret tautu. Visu, ko mēs esam maksājuši pensijas fondā, viņi vienkārši vēlas mums atņemt. Viss notiek tik klaji, jo viņi domā, ka mēs esam tik paklausīgi, ka jau atkal visu klusi spēsim paciest,” stāsta sieviete. Viņai piebalso vēl viena Krievijas iedzīvotāja. “Darbā ņem tikai līdz 40 gadiem. Pensionāriem darbu nav iespējams atrast. Tādēļ esmu pret,” viņa norāda.
Protesta akcijas dažādās Krievijas pilsētās organizēja vairākas opozīcijas partijas, kā arī Alekseja Navaļnija kustība. Pats Navaļnijs šoreiz ir nolēmis nepiedalīties šajos mītiņos. Viens no viņa līdzgaitniekiem Vladimirs Milovs to skaidroja ar kārtējā aresta draudiem.
Pats Milovs uzrunāja sanākušos Čeļabinskā. “Mēs vēlamies, lai visi cilvēki beidzot saprastu, kur rodas visas šīs problēmas, kur rodas šī koloniālā, mežonīgā, ekspluatējošā sistēma. Tā nāk no cilvēka, kuru sauc kā?” viņš retoriski jautāja sanākušajiem. Pēc tam arī izskan aicinājumam Putinam atkāpties no amata.
Protesti gan nenotiek pilsētās, kur patlaban norit pasaules čempionāts futbolā.
Tas nozīmē, ka demonstrāciju nav, piemēram, Maskavā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā, Saranskā, Krasnodarā, Sočos un citur.
Iepriekš valdība piedāvāja pensionēšanās vecumu palielināt vīriešiem līdz 65 gadu vecumam, savukārt sievietēm – 63.
Jau vairāk nekā 2,5 miljoni iedzīvotāju ir parakstījuši petīciju par reformas nepieļaušanu. Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 80% Krievijas iedzīvotāji iebilst pret pensionēšanās vecuma palielināšanu.
Krievijas valdība norāda, ka pensijas reforma ir nepieciešama, lai valsts varētu iegūt līdzekļus infrastruktūras modernizēšanai un ekonomiskā izrāviena nodrošināšanai. Līdz ar pensijas vecuma celšanu ir iecerētas arī vairākas citas nepopulāras reformas, proti pievienotās vērtības nodokļa, kā arī īres un komunālo maksājumu paaugstināšana.
Krievijā, salīdzinājumā ar citām attīstītām valstīm, šobrīd ir viens no zemākajiem pensionēšanās vecumiem.
KONTEKSTS:
Krievijas valdība atbalstījusi ieceri pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot no 2019.gada. Šāds solis sperts pēc vairāk nekā desmit gadu debatēm par pensionēšanās jautājumu. Izmaiņas paredz, ka no 2034.gada sievietes varēs pensionēties 63 gadu vecumā, bet vīrieši no 2028.gada – 65 gadu vecumā. Pašlaik Krievijā sievietes pensijas vecumu sasniedz 55 gados, vīrieši – 60 gados. Tādējādi pensionēšanās vecums tiks paaugstināts ik gadu, sākot no 2019.gada. Savukārt uz pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem attieksies pārejas periods.
