Tūkstošiem cilvēku Londonā protestē pret klimata politiku

Tūkstošiem cilvēku izgājuši Londonas ielās, lai protestētu pret klimata politiku. Aktīvisti nobloķējuši vairākas svarīgas galvaspilsētas centra ielas, kā arī nodarījuši postījumus. Protestētāji plāno "paralizēt Londonu līdz pat divām nedēļām" un vēlas, lai valdība sper steidzamus soļus klimata izmaiņu politikas jomā.

Tūkstošiem cilvēku Londonā protestē pret klimata politikuRihards Plūme

    Protestus organizējošā kustība "Extinction Rebellion" aizsākās pērn. Tā vēlas pievērst visas pasaules uzmanību tam, ka valstu valdības uz klimata pārmaiņu radītajām sekām reaģējušas ļoti lēni. Organizatori apgalvo, ka protesti jau notikuši 80 pilsētās vairāk nekā 30 valstīs. Kustība, ko pērn izveidoja akadēmiķi, aizsākās tieši Lielbritānijā. Laika gaitā tā izmantojusi sociālos medijus, lai iegūtu daudz sekotāju un kļūtu par vienu no visstraujāk augošajām vides kustībām pasaulē. Pagājušajā gadā protestētāji Londonā slēdza tiltus, līdzās Dauningstrītai izlēja asins krāsas šķidrumu, nobloķēja raidsabiedrības BBC ēku un izģērbās puskaili parlamentā. Šādi kustības atbalstītāji centušies piesaistīt Lielbritānijas valdības uzmanību klimata pārmaiņām, pieprasot steigšus risināt ar klimatu saistītās problēmas. Viņi arī paziņojuši, ka plāno paralizēt Londonu līdz pat divām nedēļām.

    Pirmdien protestētāji uzstādīja rozā kuģi Oksfordas laukumā, kā arī nobloķēja ceļus pie Marmora arkas, Pikadilli laukuma un Parlamenta laukuma. Vairāk nekā tūkstoš cilvēku Londonas centrā bloķēja Vaterlo tiltu un novietoja uz tā podos iestādītus augus. Savukārt pievakarē Haidparkā aktīvisti sāka celt nometnes, jo iepriekš viņi solījuši, ka protesti turpināsies visu nedēļu un galvaspilsētā katru dienu tiks pastiprinātas radoši īstenotas nekārtības. Postījumus protestētāji jau paspējuši nodarīt uzņēmuma „Shell” galvenajai mītnei. Šādi aktīvisti cer panākt, lai lieta nonāktu kroņa tiesā, kur tā tiktu izskatīta zvērināto priekšā. Kopumā protestos aizturēti 52 cilvēki un pieci no tiem – tieši aizdomās par durvju stiklu izsišanu uzņēmuma birojam.

    Protestētāji Londonas ielās norāda, ka par spīti daudzu partiju, nevalstisko organizāciju un aktīvistu centieniem risināt problēmas, oglekļa emisijas joprojām kāpj, tādēļ, piemēram, ielu nobloķēšana un citas radikālākas aktivitātes ir saprotamas.

    "Visas dzīvās būtnes uz planētas šobrīd ir apdraudētas. Oglekļa emisijas kāpj, mēs zaudējam Arktiku, pieaug pārtikas krīze, un mēs piedzīvojam ielu migrāciju. Cilvēki sāk kļūt izmisuši, un viņi saprot, ka šāda mēroga protesti ir pēdējā iespēja. Ir izmēģinātas dažādas metodes. Politiskās partijas ir mēģinājušas šo problēmu risināt. Tāpat ir bijušas dažādas kustības un citi protesti, nevalstisko organizāciju un atsevišķu indivīdu iniciatīvas, bet emisijas turpina kāpt," pauda kāda protestu dalībniece.

    Kustības dalībnieki nemaz necenšas slēpt, ka viņu mērķis ir panākt, lai protesta akciju gaitā tiek aizturēts iespējami lielāks aktīvistu skaits. Kritiķi norāda, ka protestētāji rada nevajadzīgas nekārtības laikā, kad policijas spēki jau tāpat ir pārslogoti. Tomēr viens no kustības izveidotājiem Rodžers Halams ir pārliecināts, ka masu līdzdalība un pilsoniskā nepakļaušanās vairo izredzes uz sociālām izmaiņām.

    „E-pasta nosūtīšana, ziedošana klimata pārmaiņu radītajām sekām un protesta kampaņas ir laba lieta, bet tas neko neatrisina. Cilvēki pie varas, kas šo politiku īsteno, neapstāsies, ja nenotiks kaut kas dramatisks. Tādēļ viena no iespējām jau vēsturiski ir bijusi vardarbība. Pētījumi pierāda, ka tādā veidā var iegūt uzmanību un sagraut pastāvošo kārtību. Vēl viena iespēja ir cilvēku masveida nepakļaušanās jeb masveida protesti, kuros tūkstošiem cilvēku ar kopīgu mērķi miermīlīgi pārkāpj likumu," pauda Halams.

    Protestētāji uzsvēruši, ka tiem ir trīs galvenās prasības, proti, valdībai ir "jāsaka patiesība par klimata izmaiņām", līdz 2025. gadam oglekļa emisijas jāsamazina līdz nullei, kā arī jāizveido pilsoņu asambleja, kas šajā jomā pārraudzītu progresu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti