Protestus sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, pret vietējo valdību vērstais saniknojums nav mazinājies, protestētājiem pieprasot demokrātiskas reformas.
Protestētāji vēlas, lai no amata atkāpjas Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama, lai tiek veikta neatkarīga izmeklēšanu par policijas reakciju uz demonstrācijām un minētais likumprojekts tiek atcelts pavisam.
Lai gan Honkonga ir Ķīnas daļa, tai ir īpašā administratīvā rajona statuss ar plašu autonomiju. Protestētāji baidās no komunistu pārvaldītās Ķīnas tiesību sistēmas un uzskata, ka izdošanas likumprojekts iegrožos bijušās britu kolonijas autonomiju, kas garantēta līdz 2047.gadam.
Demonstranti apsūdz Pekinu par brīvību un kultūras ierobežošanu Honkongā, izmantojot nevēlētos reģionālos līderus.
Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997.gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.
Kāda 35 gadus veca protestētāja ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka šajās demonstrācijās piedalās pirmo reizi un viņu uz šādu soli pamudinājis televīzijas sižets par pensionāru demonstrāciju.
"Ja pat omītes protestē, kā mēs varam vienkārši skatīties to pa televizoru," viņa piebilda.
Pārsvarā protesti noritējuši mierīgi, taču reizēm notikušas policistu sadursmes ar radikālāk noskaņotajām protestētāju grupām, kas uzskata, ka gadiem ilgie mierīgie protesti neko nav devuši.
Policija ir izmantojusi asaru gāzi un gumijas lodes pret protestētājiem.
Gatavojoties kārtējām demonstrācijām, Honkongas centrā pastiprināti drošības pasākumi un izvietoti policijas papildspēki.
