Līdz šim Pašinjans ignorējis prasības atkāpties un ceturtdien apsūdzēja armiju centienos sarīkot valsts apvērsumu. Opozīcija ar Pašinjanu runāšot vienīgi par viņa atkāpšanos, savukārt premjers uzsvēris, ka ir gatavs runāt ar opozīciju par spriedzes mazināšanu, tomēr draudēja aizturēt oponentus, ja viņi pārkāps likumu.
Armēnijas bruņoto spēku Ģenerālštābs ceturtdien pieprasīja valdības un premjera Nikola Pašinjana atkāpšanos, aicinājumi premjeram atkāpties izskanējuši arī no opozīcijas. Tam sekoja abu pušu atbalstītāju iziešana ielās, un arī piektdien gaisotne Armēnijā joprojām bija saspringta.
Opozīcijas atbalstītāji saslējuši teltis pie parlamenta ēkas, uzbūvējuši barikādes un sola turpināt demonstrācijas, kamēr vien nebūs panākuši Pašinjana demisiju.
Vairāki tūkstoši cilvēku, pieprasot valdības atkāpšanos un skandējot pret valdību vērstus saukļus, ar Armēnijas karogiem rokās devās Erevānas ielās. Cilvēki virzījās gar prezidenta pili uz premjera rezidenci, kur Pašinjans piektdien tikās ar prezidentu Armenu Sarkisjanu.
Spiediens uz Pašinjanu pastiprinājās pēc tam, kad viņš novembrī parakstīja Krievijas iniciēto miera vienošanos, kas izbeidza sešas nedēļas ilgušo karu starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas reģionu.
Vienošanās rezultātā Armēnija daļēji zaudēja kontroli pār pārsvarā etnisko armēņu apdzīvoto reģionu, ko Erevāna kontrolēja gandrīz 30 gadu.
KONTEKSTS:
2020. gada 27. septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas konflikts turpinās jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
Pamiera vienošanās paredz, ka armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.
