Šis nebūt nav pirmais Ķīnas mēģinājums ierobežot laiku, ko bērni un jaunieši pavada, spēlējot tiešsaistes spēles. 2019. gadā tika noteikts, ka visi, kas jaunāki par 18 gadiem, tiešsaistes spēles drīkst spēlēt ne ilgāk kā pusotru stundu dienā un līdz trīs stundām valsts svētku dienās. Tāpat spēļu lietotājiem tiek pieprasīta reģistrēšanās. Tomēr ar šiem ierobežojumiem šķietami nepietiek, lai mazinātu to jauniešu skaitu, kas pie ekrāniem pavada ilgu laiku. No vecākiem tiek saņemts arvien vairāk sūdzību par bērnu atkarību un tās ietekmi uz mācībām, kā arī fizisko un garīgo veselību. Tādēļ Ķīnas amatpersonas noteikušas jaunus ierobežojumus, pamatojot tos ar šādām sūdzībām un videospēļu slikto ietekmi uz bērniem.
Turpmāk bērniem un jauniešiem, kas nebūs sasnieguši 18 gadus, tiešsaistes spēles spēlēt būs atļauts tikai piektdienās, sestdienās un svētdienās no pulksten 20.00 līdz 21.00. Skolas brīvlaikā un valsts svētkos spēles būs atļauts spēlēt vienu stundu dienā.
Noteikumi attieksies uz uzņēmumiem, kas sniedz tiešsaistes spēļu pakalpojumus nepilngadīgajiem, ierobežojot viņu iespējas apkalpot šos lietotājus ārpus noteikta laika. Uzņēmumi arī nedrīkstēs sniegt pakalpojumus lietotājiem, kuri nav reģistrējušies. Spēļu spēlētājiem būs jāizmanto ID kartes, lai novērstu to, ka jaunieši melo par savu vecumu.
Jaunie noteikumi izraisīja sašutumu Ķīnas sociālajos medijos, kur daudzi lietotāji sūdzējās, ka tie ir pārāk stingri. Kāds tiešsaistes spēļu spēlētājs žurnālistiem sacīja, ka jaunajā regulējumā viņš jēgu nesaskata un ar laika ierobežošanu vien problēmas atrisināt nevar.
Spēlētājs norādīja: “Dažādiem cilvēkiem ir dažādas paškontroles spējas un viņi, iespējams, tiek dažādi uzraudzīti no vecāku un sabiedrības puses. Būtu jāņem vērā arī vairāki sarežģīti faktori, tādi kā izglītības līmenis, ko snieguši vecāki vai skola. Šis nav tas, ko var vienkārši kontrolēt. Cilvēki galu galā vienmēr var spēlēt arī no cita spēlētāja konta vai iegādāties spēļu kontus no pieaugušajiem. Es nedomāju, ka jaunajam regulējumam ir kāda jēga. Lai gan tā mērķis ir palīdzēt jauniešiem, tomēr, jo mazāk piekļuves tev būs, jo ziņkārīgāks tu kļūsi.”
Arī Pekinas Universitātes profesors Čens Džans uzskata, ka jaunais regulējums problēmu var neatrisināt.
“Vienmēr eksistē caurumi. Piemēram, spēļu kontu izīrēšana, kas nozīmē, ka pieaugušie izīrē spēļu kontus jauniešiem. Vai arī, piemēram, tiek modificēti mobilie tālruņi. Un būtībā tas, ko mēs redzam, ir, ka daudzi vecāki paši palīdz saviem bērniem piekļūt šīm spēlēm tik ilgi, cik viņi paši to atļauj. Tātad šī politika noteikti nav piemērojama visiem vienādi, lai izslēgtu to, ka jaunieši spēlē spēles, bet to var piemērot vispārīgi,” sacīja profesors.
Jaunie ierobežojumi ir jauns trieciens Ķīnas spēļu milžiem “Tencent” un “NetEase”, kuru akciju cena pēc jauno ierobežojumu izziņošanas kritusies. Paši uzņēmumi un analītiķi gan neparedz, ka ierobežojumu pastiprināšana atstās lielu finansiālu ietekmi.
Vienlaikus tiek norādīts, ka vienīgais jauno ierobežojumu iemesls nav tikai bažas par jauniešu veselību, bet arī Pekinas vēlme pastiprināt kontroli pār tehnoloģiju kompāniju tirgu.
“Šie ierobežojumi dos triecienu pasaules lielākajam mobilo spēļu tirgum, kam ir vairāk nekā 100 miljoni lietotāju. Tā ir daļa no Pekinas mēnešiem ilgušās kampaņas ar mērķi gūt lielāku kontroli pār lielo tehnoloģiju kompānijām, pastiprinot pārbaudes pār visu, sākot no pretmonopola stāvokļa un datu drošības un strādājošo tiesībām. Lai gan Ķīnas lielākie spēļu radītāji nepaļaujas uz ienākumiem no jauniešiem un tūlītējā ietekme uz ieņēmumiem varētu būt ierobežota, tādas kompānijas kā “Tencent” un “NetEase” zaudēs labu daļu savu lojālo klientu,” komentēja “Bloomberg” žurnālists Žepins Huans.
Pekina izrāda arvien lielāku skepsi attiecībā uz tehnoloģiju uzņēmumu lomas pieaugumu, kā arī tās potenciāli nelabvēlīgo ietekmi uz valsts jaunās paaudzes labklājību. Jaunie noteikumi tiek pieņemti laikā, kad tikušas īstenotas vērienīgas represijas pret Ķīnas tehnoloģiju milžiem, piemēram, “Alibaba”, “Didi” un “Tencent”, kā arī tika veiktas vairākas reformas saistībā ar darbībām, kuras Pekina uzskata par kaitīgām jaunajai paaudzei, tostarp slavenību fanu kultūru un privātskolotāju pakalpojumiem.
