Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Grieķija jauna bēgļu viļņa spīlēs – vai būs plāns «B» krīzes mazināšanai?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mūsdienu «baronu» izaicinājumi - kā uz muižām vilināt tūristus un dabūt labas darba rokas

Trīs mēneši pēc «Brexit»: Jaunās dzīves plāni vēl top

Trīs mēneši pēc «Brexit»: Jaunās dzīves plāni vēl top, sekas – arvien miglā tītas

Kopš Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES, cilvēki dzīvo neziņā par to, kas būs tālāk. Lai arī Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja turpina apgalvot, ka "Brexit" nozīmē "Brexit", daži politikas eksperti norāda, ka tehniski atkārtots referendums ir iespējams. Tikmēr ES turpina kalt plānus tālākai dzīvei jau bez 28.dalībvalsts - Lielbritānijas.

Apritējuši teju trīs mēneši, kopš Lielbritānijas referenduma par turpmākajām attiecībām ar ES un vairākuma lēmuma tomēr to pamest. Šajā laikā, visi, kas vien vēlējušies un spējuši, pauduši savu attieksmi. Mainījusies britu valdība, radīti jauni ministru posteņi izstāšanās procesa vadīšanai, mārciņa kritusi un cēlusies.

ES dalībvalstis paguvušas sanākt kopā jau bez Lielbritānijas un kaļ plānus tālākajai dzīvei jau mazākā sastāvā. Tā būs arī ceturtdien, 16.septembrī, Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, kad referenduma iznākuma skartas, tiksies tikai divdesmit septiņas valstis bez 28. Lielbritānijas, atpogās stīvkrādziņus, atraisīs kaklasaites un izrunāsies par to, kur pieļautas kļūdas un, ko darīt tālāk.

"Brexit", nozīmē "Brexit”, turpina apgalvot britu jaunā premjerministre Terēza Meja, slāpējot visas vāji, bet tomēr uz brīdi iekvēlojušās cerību ogles tiem, kuri gribētu, lai referenduma iznākums būtu slikts sapnis. Bet, ko "Brexit" īsti nozīmē un nozīmēs, pateikt joprojām tā īsti gatavs nav neviens.

 

Neziņa - lielākais bieds

Veikals “Stonemanor”, jeb „Akmens muiža” atrodas nepilnas stundas braucienā no Beļģijas galvaspilsētas Briseles, nedaudz ārpus mazpilsētas ar nosaukumu Everberga, nelielā ciematā, zaļā un klusā vietā, ko ieskauj pļavas, ganības un tālumā redzams mežs. Jau vairāk nekā divdesmit gadu te, ceļa malā, pie brūnu ķieģeļu māju pudura plīvo Lielbritānijas un ES karogs, un pie parādes durvīm, virs kurām rakstīts „Britu tējas nams”,  novietota tik pazīstamā, un allaž uz Londonas pastkartītēm redzamā koši sarkanā telefona būda.

Šī ir viena no Beļģijā dzīvojošo britu pulcēšanās vietām, kur citam citu satikt, iedzert pēcpusdienas tēju un pie viena nopirkt lietas, pēc kurām ilgojas sirds, bet, kuras ne vienmēr var dabūt parastajos Beļģijas veikalos.

Brīdī, kad Latvijas Radio viesojas "Stonemanor" veikalā, ir darba dienas vidus un pircēju nav daudz. Ārā ir liels septembra karstums, kas pārņēmis Eiropu un Beļģiju tajā skaitā, tāpēc iekšā ir patīkams vēsums. Dūc aukstuma vitrīnas ar bekonu, pienu, sieru un citiem labumiem, kas gādāti taisnā ceļā no Karalistes. Veikalā ir bagātīgs tējas, ievārījumu, mērču un cepumu klāsts, kas pārdodas greznās kastēs ar britu karaliskās ģimenes attēliem. Vesels plaukts veltīts Helovīnu jeb Visu svēto dienai – sveces, maskas, raganas un briesmoņi. Te ir plašs britu preses izdevumu klāsts un fonā skan radio BBC. Tiesa visu preču cena ir norādīta nevis mārciņās, bet eiro.

Kad Lielbritānija vasarā gatavojās referendumam par palikšanu vai izstāšanos no ES, veikala saimnieki vietējiem Beļģijas medijiem stāstīja, ka ir uztraukušies, jo, ja balsojums ir par izstāšanos, nezina, kā tas ietekmēs viņu biznesu un cilvēkus, kuri dzīvo ārpus Karalistes.

Maikls Vebsters ir viens no veikala 25 cilvēku lielās komandas un patlaban strādā kasē. Omulīgais, staltais kungs ar sirmo bārdu Beļģijā dzīvo jau 15 gadu un ir no Liverpūles.

Viņš saka, ka pagaidām lielas pārmaiņas referenduma iznākums veikalam nav nesis, bet neziņa patlaban ir lielākais bieds.

"Tas ir visbiežāk uzdotais jautājums. Cilvēki, kuri nāk uz veikalu vaicā, kā "Brexit" jūs ietekmēs? Bet faktiski, tas jau vēl nav noticis. Tāpēc mēs neko par tā ietekmi joprojām nevaram pateikt, kad visas cīņas un strīdi būs beigušies.Tā kā mēs nezinām, tas viss joprojām ir atvērts jautājums,” atzīst Maikls.

Lai gan Maikls jau ilgus gadus dzīvo ārpus Lielbritānijas, viņam joprojām ir britu pase, bet tagad viņš neizslēdz, ka varētu interesēties arī par Beļģijas pilsonību, sakot tomēr, ka negrib būt viens no tiem, kuri krīt panikā, un labāk vēlas līdz galam noskaidrot, vai šobrīd ir vērts mainīt dokumentus. Tomēr Maikls ir diezgan drošs, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES būs:

„Tas, protams, nenotiks tuvākajos mēnešos, vismaz tā var spriest no rakstītā avīzēs. Galvenais arguments ir, ka tas ir nolemts un viss,” atzīst Maikls.

Uz citiem politiskajiem lauciņiem

Eiropas Parlamentā Briseles centrā, joprojām strādā 73 britu deputāti, un tajā skaitā izstāšanās kampaņas tēvs, eiroskeptiskais Naidžels Farāžs. Viņš pēc aktīvas kampaņošanas Lielbritānijas pilsētās un ciematos, un uzvaras tautas nobalsošanā, patlaban iepeldējis klusos ūdeņos un ar īpašu aktivitāti neizceļas. Taču arī šajā ēkā, tāpat kā citās Briseles svarīgākajās institūcijās, "Brexit" joprojām ir jaunatklāts kukainis zem lupas, un joprojām nav skaidrs, vai tā dzelonis ir indei vai nektāra vākšanai.

Politiķim Devidam Makallisteram ir ļoti cieša saikne ar Lielbritāniju, bet, iespējams, viņš visai drīz spēlēs būtisku lomu, kādas citas lielas un ietekmīgas valsts, proti, Vācijas politikā.

„Respektēju sabiedrības, kaut arī ar nelielu pārsvaru, izdarīto lēmumu, bet mana sirds ir salauzta,” saka Deivids Makallisters, kurš  pats ir pa pusei brits un pa pusei vācietis. Viņam ir abu valstu pases, bet Eiropas Parlamentā viņš strādā Vācijas sasaukumā. Makallisters ir Vācijas kanclerei Angelei Merkelei tuvu stāvošs politiķis un, ja vēlēšanas „Kristīgajiem demokrātiem” būs veiksmīgas, iespējams viņu gaida nozīmīgs postenis valdībā. Taču arī viņam, tik pieredzējušam politiķim, nav pa spēkam apskaidrot, kas īsti tuvākajā laikā gaidāms.

"Neviens nezina, ko nozīmē aiziet no ES. Nekas tāds iepriekš nav noticis. Mēs nekad neesam redzējuši kādu dalībvalsti pametam mūsu nāciju ģimeni.

Iepriekš neviens vispār nepievērsa nekādu uzmanību Eiropas līguma 50.pantam, ar ko iedarbina izstāšanos. Un tagad pēkšņi tas ir visu notikumu vidū.

Lielbritānijas premjerministre ir viesusi skaidrību dažās pozīcijās, proti, paziņojot, ka otrs referendums nebūs un "Brexit” nozīmē "Brexit”, kas liecina, ka valdība tomēr ir nolēmusi sekot cilvēku balsojumam pat tad, ja tas neuzliek par pienākumu valdībai to īstenot dzīvē. Premjerministre arī paziņoja, ka 50. pantu par izstāšanos neiedarbinās līdz nākamā gada sākumam un viņa nelūgs nacionālo parlamentu balsot par šo lēmumu. Mēs neko daudz šajā ziņā nevaram darīt, piemēram piespiest britus rīkoties ātrāk par 2017.gada sākumu, lai gan mums ir ļoti svarīgi ieviest skaidrību pirms nākamajām lielajām Eiropas vēlēšanām, proti, vai Lielbritānija pametīs ES, vai nē,” atzīst Makallisters.

ES jāturas cieši kopā

Deputāts Makallisters saka, ka pilnīgi skaidrs, ka britu valdībai tagad vajag laiku, lai izstrādātu plānu, ko tā īsti vēlas, un tam vajadzēs vēl vairākus mēnešus. Bet ES šajā laikā, viņaprāt, vajag cieši turēties kopā.

„Pārējās 27 dalībvalstis ir ļoti skaidri pateikušas, ka vēlas turpināt būt ES, turpināt politiskās integrācijas procesu. Un, manuprāt, ļoti labi, ka valstu vadītāji piektdien Bartislavā izmantos šo laiku, lai ar visām atlikušajām 27 dalībvalstīm visu sīki un smalki izrunātu. Šis nav laiks, kad var iegūt atbildes uz visiem jautājumiem. Manuprāt, Vācijas kanclerei Angelei Merkelei ir pilnīga taisnība, kad viņa saka, ka mums tagad pašiem vajag sevi ļoti kritiski izvērtēt un padomāt, kas notika Lielbritānijā, kādēļ tā notika, ko tas nozīmē mums un pārējām 27 dalībvalstīm.

Un šis nav arī laiks, kad zīmēt lielas, jaunas ES vīzijas, vai idejas par to, kā fundamentāli mainīt līgumus. Nē, šis ir laiks, kad ir vajadzīgi ļoti konkrēti rezultāti.

Ir jānoceļ no plaukta esošie līgumi un cilvēkiem ir jāparāda, ka Eiropa ir spējīga izdarīt lietas. Visas 27 dalībvalstis ir nosūtījušas ļoti skaidru signālu britiem, ka mēs vēlamies saglabāt ļoti labas kaimiņattiecības. Karaliste ir mūsu partnere arī NATO, ANO, G7, un piektā lielākā ekonomika pasaulē,” stāsta Makalisters.

Taujāts, vai politiķim šķiet, ka otra referenduma iespēja ir pilnībā izslēgta, lai gan to petīcija valdībai ir prasījusi četri miljoni cilvēku un nav mazums tādu, kas atzīstas, ka ja tagad būtu iespēja balsot vēlreiz, nosliektos par labu palikšanai, viņš saka: "Kā vācu politiķis ar britu saknēm varu vien vēlēties, lai tā nebūtu.”

"Briti….viņi nekad nav bijuši viegls partneris.

Patiesībā viņi ir bijuši ļoti sarežģīti, un es zinu, ko runāju, jo ļoti cieši sekoju līdzi britu politikai. Man ir daudz draugu britu konservatīvajā partijā, bet mēs reti kad esam bijuši vienādās domās par ES dienas kārtību. Bet, jā, par spīti visam, Lielbritānija ir trešā lielākā ES dalībvalsts, otrā spēcīgāka ekonomika un kopā ar francūžiem – vadošais militārais spēks. Būtu vienkārši skumji ļaut viņiem iet. Bet, mums ir jābūt arī reālistiem, premjerministre visu ir pateikusi. Tomēr es neliktu derībās savu pēdējo eiro par to, ka briti izstāsies. Es joprojām domāju, ka ir vēl kāda iespēja. Taču lēmumu ir jāpieņem Londonā, un ārvalstu politiķiem labāk ir neiejaukties šajās ārkārtīgi jūtīgajās diskusijās,” stāsta Makalisters.

Atkārtots referendums ir iespējams

Fabians Culēgs ir viens no vadošajiem Eiropas politikas un ekonomikas pētniekiem Briselē, kurš tāpat kā citi eksperti patlaban cenšas saprast sarežģīto spēli, kurā Eiropa ir iesaistījusies, un, ko Lielbritānijas izstāšanās jau sarunu līmenī vien nodara Savienībai.

„Šobrīd mēs esam limbo – nenoteiktības situācijā, jo Lielbritānija vēl nav iedarbinājusi 50.pantu, kas nozīmē, ka izstāšanās process oficiāli vēl nav sācies. Mēs zinām, ka Lielbritānija nevar šādā stāvoklī palikt bezgalīgi, jo iekšpolitiski tas būtu ļoti grūti, tāpēc sagaida, ka viss notiks, iespējams, nākamā gada sākumā, īstās sarunas sāksies tad,” stāsta Fabians Culēgs.

Šā iemesla dēļ Fabians Culēgs arī nesagaida īpašus pavērsienus no jau piektdien Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā paredzētās Eiropas Savienības līderu sanāksmes.

"Manuprāt, galvenais, ko ar šo satikšanos valstis vēlas parādīt, ir, ka 27 var sanākt kopā bez Lielbritānijas, ka var pieņemt lēmumus un  iet uz priekšu. Tas būs kā signāls, ka Eiropas Savienība turpina pastāvēt.

Būs jaunas idejas par drošības jomu, bet kopumā mazāk svarīgs būs šīs sanāksmes saturs, būtiskāka - tās simboliskā nozīme,” stāsta Culēgs.

Taujāts, vai tiešām pilnīgi visas durvis uz, tā sacīt, otro iespēju britiem ir ciet, eksperts, gluži kā vairāki citi avoti, norāda, ka pilnībā izslēgt nevar neko, bet jebkurā gadījumā tas būs sarežģīti.

“Tehniski atkārtots referendums ir iespējams. Lielbritānijā nav likumu, kas to liegtu īstenot, taču, manuprāt, politiski to būtu ļoti grūti iedomāties. Un pat arī tad, ja otrs referendums notiktu un izdotos vairumu pārliecināt balsot “par” palikšanu ES, joprojām būtu pretēji domājoši - tādi, kuri ir par aiziešanu un justos ļoti neapmierināti un atbalstītu ikvienu partiju, kas ir pret ES.

Līdz ar to arī otrs referendums varētu būt vien īstermiņa plāksteris ilgtermiņa demokrātiskajai nestabilitātei Lielbritānijā,” atzīst Culēgs.

Neziņā par Īrijas un Lielbritānijas attiecībām

Īsi vēl pirms Lielbritānijas referenduma 23.jūnijā, Latvijas Radio bija pie Karalistes vistuvākajiem kaimiņiem, īriem, lai saprastu, kā viņi redz vēsturiskos notikumus tepat blakus, kas ārkārtīgi pamatīgi var izmainīt ar viņu politisko un ekonomisko dzīvi. Toreiz kopā ar Īrijas sabiedriskā radio kolēģi Deimienu Orailiju šķērsots Īrijas un britiem piederošās Ziemeļīrijas robežu, kas jau gadiem nepastāv, bet ar "Brexit" varētu atjaunoties.

Toreiz daudzi, īpaši Īrijas lauksaimnieki bija panikā par tām sekām, ko varētu izraisīt Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Tagad referendums ir noticis, rezultāts ir zināms, un īri, kā saka Deimiens, vienkārši gaida, kas būs. Arī te "Brexit" būtībā ir liela mīkla.

„Nesen es biju Tālajos Austrumos, izgāju kontroles, saņēmu zīmogus pasē, un kāds mans kolēģis tajā brīdī sacīja: “Zini, tā drīz var būt arī ceļojot no Īrijas uz Ziemeļīriju.” Tas būtu pilnīgs ārprāts tik mazai salai, uz kādas dzīvojam mēs. Bet tā tiešām var notikt, un nedomāju, ka kāds patlaban var pateikt, vai Īrijai būs īpašas attiecības ar Lielbritāniju, tā kā esam tik tuvu kaimiņos un dalām vienu salu. Tikpat labi citas ES dalībvalstis var nolemt, ka mums nav nekādu īpašu tiesību, kas nozīmētu, ka vienas salas robežās, ceļojot no Dublinas Īrijā uz Belfāstu Ziemeļīrijā, būtu tādi paši noteikumi kā, dodoties no Latvijas uz Londonu,” atzīst Deimiens.

Deimiens teic, ka arī Īrijā jūtams, ka jo ilgāk briti vilcinās ar izstāšanās sarunu sākšanu, jo grūtāk viss paliek.

„Jo dienas, jo spilgtāk parādās tas, kādas problēmas līdz ar "Brexit" Lielbritānijai var rasties. Jo ilgāk briti atliek lēmumu iedarbināt 50.izstāšanās pantu, jo grūtāk viņiem paliek, atskāršot, kādas sekas tam visam var būt. Nākamie divi, trīs gadi būs interesanti, ja tā varam teikt, no šī visa ir atkarīgs daudzu cilvēku darbs, tirdzniecība, un šis lēmums ir teju kā nospiest sarkano pogu ASV prezidenta Ovālajā kabinetā,” Deimiens Orailijs.

"Brexit" ES ir padarījusi stiprāku

Kopš britu referenduma reta ir diena, kad par to neraksta vai nerunā mediji, gan par jaunām kustībām valdībā, gan par to, kā reaģē pārējā pasaule. Vēsta par to, ka ekonomika par spīti šim triecienam nav sabrukusi, investori, tiesa, pietur naudu, un neiegulda lielos plānos, rēķina arī, kurām valstīm nāksies maksāt vairāk, ja briti vairs nedos savu daļu ES budžetā.

Analītiķis Fabians Culēgs reiz teicis: „No vienas puses šis ir ārkārtīgi sarežģīts laiks, bet no otras – tas ES negaidītā kārtā ir padarījis pat stiprāku, par spīti eiroskeptiķu kampaņām. Sabiedriskās aptaujas dati vairākās valstīs rāda, ka cilvēku atbalsts ES ir audzis, un redzot, cik sāpīgi tas tomēr ir, un arī valstu vadītāji patlaban lielākoties domā, ka "Brexit" nav tas piemērs, kam vajadzētu sekot.”

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti