Ilggadējā diplomāte Maira Mora pašreiz vada vienu no reģionālās sadarbības platformām – Baltijas jūras valstu padomes sekretariātu. Viņu izdodas sastapt vienā no greznākajām Briseles sarīkojumu vietām – Solvē bibliotēkā. Te ir organizēta plaša konference par godu Trīs jūru samitam. Starp runātājiem plānots daudz poļu – prezidenta kancelejas pārstāvis, Nacionālās attīstības bankas vadītāja un eksperti.
Mora ir uzaicināta, lai runātu par Baltijas jūras valstu padomes pieredzi, jo jau divus gadus viņa vada šīs organizācijas sekretariātu Stokholmā. Savos spriedumos par Trīs jūru iniciatīvu diplomāte pagaidām ir piesardzīga:
“Es vienmēr esmu bijusi par to, ka sadarbības nekad nevar būt par daudz. Ja cilvēkiem ir vēlme, ja valstīm ir vēlme sadarboties... Un tas, ko nevar noliegt, ir - infrastruktūras blīvums Rietumeiropā ir daudz augstāks nekā Austrumeiropā. Un arī dzīves līmeņa starpība ir jūtama. Un to arī ietekmē šī infrastruktūras attīstība.”
Praktisku reģionālu projektu realizācija ir viens no centrālajiem Trīs jūru iniciatīvas mērķiem. Baltijas, Centrāleiropas un Balkānu valstis savā starpā nav pārāk labi savienotas. Tādēļ
pastāv ideja par lielceļa izbūvi no Salonikiem Grieķijā līdz pat Klaipēdai Lietuvā. Tā nosaukums ir “Via Carpatia”. Ir paredzams, ka šis lielceļš varētu tikt vismaz daļēji pabeigts ap 2025. gadu.
Tāpat tiek spriests arī par enerģētikas projektiem. Te ir runa gan par reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecību, gan par elektroenerģijas starpsavienojumu veidošanu.
Tomēr, lai arī Rumānijas galvaspilsētā notiek jau trešais šāda formāta samits, šķiet, ka krietni tālāk par diskusijām un idejām neviens vēl nav ticis. Arī Maira Mora atzīmē, ka, viņasprāt, šī iniciatīva vēl ir diezgan agrīnā stadijā:
“Es domāju, ka ir jāizmanto visi formāti, kādi ir. Es jau nosaucu šo iniciatīvu par drīzāk tādu stratēģisku rāmi, jo ir iespējas, kas tiek īstenotas jau tagad.”
Pirmais Trīs jūru samits notika Horvātijas pilsētā Dubrovnikā. Nākamā tikšanās sekoja pērn Polijas galvaspilsētā Varšavā. Toreiz uz šo sanāksmi ieradās arī ASV prezidents Donalds Tramps, kas piesaistīja samitam lielu starptautisku uzmanību. Tagad uz Bukaresti plāno doties arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Bet Latviju šoreiz pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Lai arī samits šogad notiek Rumānijā, daudzu acīs Trīs jūru iniciatīva lielā mērā ir un paliek Polijas virzītā ideja. Daži pat velk paralēles ar pagājušā gadsimta 20. gadu ideju par Starpjūru konfederāciju jeb "Intermarium". Arī tās centrā bija jābūt Polijai. Turpretī jaunās sadarbības aizstāvji kaismīgi noliedz jebkādas līdzības.
Mora no vēsturiskām paralēlēm atturas, bet atzīmē, ka Polija ir ļoti aktīva valsts arī viņas pārstāvētajā organizācijā:
“Polija ir liela un sekmīga valsts. Ne velti runā par milzīgo Polijas izrāvienu pēc 90. gadiem. Polija ir ļoti ietekmīga. Tā ir viena no mūsu padomes lielvalstīm.”
Laikā, kad vairums Eiropas valstu atrodas Eiropas Savienības sastāvā, rodas arī jautājums par dažādu paralēlo sadarbības formātu lietderību. Jau tagad pastāv ne tikai Baltijas jūras valstu padome, bet arī Ziemeļvalstu Ministru padome, Višegradas četrinieks, astoņu Ziemeļu un Baltijas valstu formāts, kā arī Veimāras trīsstūris. Un tie ir tikai daži piemēri.
Mora atzīst, ka daudzām problēmām risinājumus ir vieglāk atrast Eiropas Savienības ietvaros. Tomēr ir arī jautājumi, kur noder reģionālā pieeja. Viens no šādiem piemēriem ir vides aizsardzība.
“Par to, protams, ir jādomā arī globālā līmenī, bet, teiksim, Baltijas jūras krastos – es tik daudz nedomāju Baltijas jūras ziemeļu piekrasti, kur ir ūdens vēsāks, bet gan dienvidu piekrastē - dzīvo ļoti daudz miljonu cilvēku. Un vasarā, it sevišķi šajā karstajā vasarā, viņi visi iet jūrā peldēties. Kāda paliek jūra pēc viņiem? Šie cilvēki visi ir ieziedušies ar iedeguma krēmiem, un tad viņi iet ūdenī. Un visi šie krēmi tajā ūdenī paliek. Baltijas jūras piekrastes piesārņojums no cilvēku kosmētikas ir ārkārtīgi liels,” klāsta Mora.
Trīs jūru samita organizatori cer, ka šīs sanāksmes noslēgumā 12 valstu politiķiem izdosies nonākt pie konkrētu projektu saraksta, ko viņi kopīgi virzīs tālāk, mēģinot tiem iegūt arī Eiropas Savienības naudu.
