Samita laikā tiek meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei. Taču šogad uzmanības centrā ir arī Ukraina un veidi, kā ar Triju jūru iniciatīvas palīdzību veicināt tās atjaunošanu pēc kara un Kijivas tuvināšanos Rietumiem.

Tramplīns nākotnes attīstībai

Katru gadu Trīs jūru iniciatīva kopā pulcē 12 Baltijas, Melnās un Adrijas jūras reģionu valstu līderus, kā arī dažādu starptautisko finanšu institūciju pārstāvjus un uzņēmējus.

Viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt reģiona ciešāku sadarbību, izstrādājot kopīgus infrastruktūras projektus enerģētikas, transporta un digitālajos sektoros.

Uzņemot Rīgā samita dalībniekus, Latvijas prezidents Egils Levits norādīja, ka šī ir lieliska iespēja parādīt arī pārējai pasaulei visa reģiona iespējas.

"Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir nepieciešams parādīt pārējai pasaulei mūsu vīziju, spējas un potenciālu.

Es ceru, ka Rīga kļūs par tramplīnu nākotnes attīstībai, pārrobežu infrastruktūrai enerģētikas, transporta un digitālajos sektoros, savienojot Eiropas dienvidus un ziemeļus.

Es ticu, ka sadarbība starp trīs jūru valstīm un to partneriem novedīs pie tādas Eiropas, kas ir daudz noturīgāka, daudz vienotāka un globāli daudz konkurētspējīgāka," teica Levits.

Samita dalībnieki uzklausa Zelenski

Trīs jūru samita uzmanības centrā šogad ir Ukraina un tajā notiekošais karš, tāpēc samita dalībniekus virtuāli uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Divus stundu ilgā sesija sākās ar Zelenska video uzrunu no Kijivas, kurā prezidents pateicās par atbalstu un pauda, kāpēc Ukraina vēlētos ciešu sadarbību arī ar šo formātu.

Ukrainai ir jāpiešķir Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss. Par to bijusi vienprātība visu valstu vadītājiem, kuri ieradušies Rīgā, lai piedalītos Trīs jūru iniciatīvas samitā. Sanāksmē tiek spriests par reģionam nozīmīgiem infrastruktūras projektiem, kas arī Ukrainai pēc kara palīdzētu valsts atjaunošanas procesā.

Dalībvalstis pārrunāja svarīgākos projektus un vienojās par īpašas partnerības piešķiršanu Ukrainai, kā arī investēt Ukrainai svarīgos savienojumos ar demokrātiskajiem kaimiņiem.

"Mēs esam ļoti ieinteresēti kļūt par Trīs jūru iniciatīvas projekta dalībniekiem un aicināsim dalībvalstu vadītājus piedalīties Ukrainas atjaunošanā pēc kara," teica Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietniece Olena Kodratjuka.

Kā uzsvēris Levits, ir nepieciešams runāt arī par to, kā veiksmīgāk sadarboties, lai palīdzētu Ukrainas atjaunošanā.

"Mūsu forumā – Triju jūru forumā - ietilpst Eiropas Savienības dalībvalstis, bet mēs nolēmām kopš šodienas sākt ciešāk dalību Ukrainai, respektīvi Ukraina varēs piedalīties visos projektos, ko mēs šeit nolemjam. Mēs uzskatām, ka Ukrainai ir jāpiešķir kandidātvalsts statuss Eiropas Savienībā, un mēs paši šajā forumā sākam ļoti ciešu sadarbību ar Ukrainu."

Vienlaikus viņš norādīja – ja Eiropā izveidosies kāds jauns dzelzs priekškars, tad tas izveidosies jau uz Krievijas robežas, nevis kaut kur tās kaimiņvalstīs.

Jāņem vērā Ukrainas intereses

Savukārt viens no Triju jūru iniciatīvas autoriem un aktīvākajiem virzītājiem, Polijas prezidents Andžejs Duda uzsvēris, ka jebkuri Ukrainas piedāvājumi tiks izskatīti.

“Tas, kas Ukrainai tagad ir nepieciešams pamatā tie ir labi satiksmes savienojumi, kvalitatīvi ceļi, auto ceļi, kas savienotu Ukrainu ar Ziemeļeiropas valstīm, kas līdz ar to dotu iespēju ukraiņiem ātri nokļūt rietumvalstīs un Trīs jūru reģiona valstīs," atzina Duda.

"Un jau šobrīd Ukrainas varas iestādes strādā pie ātrgaitas šosejas izveides ar Poliju, kura maršruts varētu vest caur Ļvivu. Un mēs runājam arī par gāzes savienojumu izbūvi, lai Ukrainai būtu alternatīvas gāzes piegādes.”

"Šodien pats svarīgākais ir tas, ka mēs visi esam kopā un ka mēs joprojām vēlamies izstrādāt un ieviest dzīvē kopīgos projektus. Ja no Ukrainas puses ir interese, piemēram, lai "Via Carpatia" atzars ietu arī uz Ukrainu, tad mums kā valstīm ir jāizskata Ukraina kā iespējamais partneris.

Ja no Ukrainas puses ir interese savienot Ukrainu ar modernām dzelzceļa līnijām ar citām Triju jūru iniciatīvas valstu galvaspilsētām, mēs šādus projektus izskatīsim.

Es ceru, ka nākotnē mēs tos ieviesīsim, tādējādi vairojot to Eiropas valstu skaitu, kas būs savienotas ar kopējiem ideāliem, ievērojot starptautiskās normas un likumus."

Drošības faktors

Paralēli politisko līderu sarunām un biznesa forumam, kas turpināsies arī otrdien, Latvijas Ārpolitikas institūts pirmdien prezentēja arī Trīs jūru iniciatīvai veltītu izdevumu, kurā analizēts dažādu valstu nacionālais skatījums uz šo iniciatīvu.

Kā norāda Rumānijas Eiropas institūta Eiropas pētījumu nodaļas vadītājs Mihajs Sebe, Triju jūru iniciatīvas projektos arvien lielāka nozīme tiek atvēlēta arī drošības faktoram.

"Triju jūru iniciatīva var tikt uzskatīta un tiek uzskatīta par priekštelpu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas dalībai Eiropas Savienībā. Šī ir iespēja ģeopolitiski pievienot šīs valstis Trijām jūrām, palīdzot attīstīt visu reģionu.

Mums ir arī jāpatur prātā, ka mobilitāte ir svarīga arī no drošības aspekta. Mēs esam dzirdējuši, ka "Via Carpatia" ir viens no atslēgas projektiem militārajai mobilitātei, kā arī veidojot noturīgu infrastruktūru visā reģionā.

ASV atbalsts

Un visbeidzot, Triju jūru iniciatīva arī tiek uztverta kā iespēja palielināt vienotību un sadarbību reģionā – mums ir svarīgi sekot Eiropas Savienības stratēģiskajai dienaskārtībai, taču mums ir nepieciešams izstrādāt arī stratēģisku dialogu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī," norāda Sebe.

Samita dalībniekus uzrunāja arī Lielbritānijas un Japānas ārlietu ministri, kā arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš uzsvēra Triju jūru reģiona nozīmīgumu arī ASV ārpolitikā.

"Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir padarījis Trīs jūru iniciatīvas darbu vēl steidzamāku. Visiem tās dalībniekiem un partneriem un katrā jomā. Enerģētika, transports, digitālā komunikācija. Lielāka enerģētiskā neatkarība padarīs dalībvalstis mazāk neaizsargātas pret Kremļa izdarīto spiedienu," uzskata Blinkens.

Vienlaikus viņš informēja, ka Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskā attīstības finanšu korporācija Triju jūru investīciju fondā paredzējusi ieguldīt aptuveni 300 miljonus dolāru. Eksperti prognozē, ka ASV klātbūtne varētu piesaistīt arī citu pasaules investoru uzmanību.