Pastāvēs, kas pārmainīsies. Aptuveni ar šādiem vārdiem tikšanos ar ārzemju žurnālistiem uzsāka Sēržs Tells, Monako valdības vadītājs, kurš oficiāli tiek saukts par valsts ministru. Tā ir diezgan reta izdevība, jo šīs nelielās Vidusjūras valsts amatpersonas nemaz ne tik bieži tiekas ar ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem.
Ilgus gadus Monako bija vieta, kur turīgie ļaudis slepenajos banku kontos turēja savus ienākumus un pavadīja laiku, spēlējot azārtspēles. Tagad Monako premjers vairākkārt pasvītro, ka viņa valsts nav nekāda nodokļu paradīze, jo pusi no budžeta veido pievienotās vērtības nodoklis un otru pusi dažādas būvniecības atļaujas un uzņēmējdarbības nodokļi.
Arī informācija par banku kontiem drīzumā tiks automātiski sniegta citu valstu nodokļu dienestiem. Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis te joprojām ir nulle, neslēpj Tells:
“Esmu ļoti priecīgs, ka ja jūs gribat šeit atbraukt un maksāt nodokļus. Es tos paņemšu. Bet mums tie īsti nav vajadzīgi. Mums nav nepieciešams, lai cilvēki maksātu ienākuma nodokli, jo mums nav valsts ārējā parāda un ir budžeta pārpalikums.”
Monako ir viena no visblīvāk apdzīvotajām valstīm. Tās teritorija ir vien divi cieši apbūvēti kvadrātkilometri. Mazāks par šo valsti ir tikai Vatikāns. Tādēļ uz savas ierobežotās teritorijas Monako vēlas attīstīt uzņēmējdarbību ar augsti pievienoto vērtību. Un tam ir nepieciešams, lai Monako kompānijas varētu brīvi strādāt arī citviet Eiropā, ne tikai Francijā, ar ko Monako ir īpašā vienošanās.
Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Monako kopā ar Sanmarino un Andoru piekrita Briseles ierosinājumam uzsākt asociācijas līguma sarunas. Jau atklāšanas brīdī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pasvītroja, ka brīva darbaspēka, uzņēmējdarbības, kapitāla un preču kustība ir nesaraujamas:
“Sarunu laikā mēs strādāsim pie tā, lai saglabātu Eiropas iekšējo tirgu kā vienotu veselumu, vienlaikus ņemot vērā īpašo situāciju, kas pastāv katrā no valstīm, kas piedalās šajās sarunās. Dalība Eiropas vienotajā tirgū dos pienesumu katrai no mums. Četras Eiropas pamatbrīvības sniedz milzīgas iespējas gan jūsu valstīm, gan Eiropas Savienībai. No brīvas darbaspēka un kapitāla kustības iegūst gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji.”
Tomēr Monako premjers Tells pasvītro, ka viņa valstī monakieši veido tikai 20% no visiem iedzīvotājiem. Pārējie 80% ir ārzemju pilsoņi. Tādēļ Monako ļoti vēlas saglabāt esošo atļauju sistēmu, kas nosaka, cik valstī drīkst būt notāru, advokātu, arhitektu un farmaceitu. Un ka šiem cilvēkiem ir jānāk tikai no monakiešu vidus. Pilsoņiem ir arī pieejami krietni lētāki īres dzīvokļi. Citādi maz kurš skolotājs pat turīgajā Monako varētu atļauties nopirtk dzīvokli par vidēji 15 miljoniem eiro.
“Lai saglabātu pašreizējo sociāli ekonomisko modeli, mums ir nepieciešams paturēt pašreizējo atļauju sistēmu. Mēs nevaram tā vienkārši no tās atteikties. Mums nevar būt 700 advokātu, piemēram, no Dānijas,” norādīja Tells.
Vai Brisele būs gatava izdarīt izņēmumu trim mazajām valstīm un ņemt vērā viņu īpašo situāciju? Skaidras atbildes tam vēl nav. Šobrīd izskatās, ka sarunas starp Eiropas Savienību un trīm valstīm turpināsies vēl vismaz dažus gadus.
Sēržs Tells nav pārliecināts, vai visu grūtību pārvarēšanai šobrīd pastāv nepieciešamā politiskā griba. Tomēr viņš uz to skatās visnotaļ pragmatiski:
“Ja mēs nevarēsim panākt vienošanos, tas nekas. Bet, ja mēs to spēsim, tad mēs varēsim iegūt no Eiropas nedaudz vairāk nekā no pārējās pasaules.”
Tikmēr Monako ielās turpinās rosība. Tiek būvēti jauni automašīnu tuneļi un dažādas augstceltnes, bet Vidsjūras krastā ir pietauvotas simtiem miljonu eiro vērtas jahtas.
