Ukraina ir gatava atjaunot valsts teritoriālo vienotību ar visiem iespējamiem līdzekļiem, taču pašlaik priekšroka tiek dota mierīgajiem līdzekļiem. Ar šādu paziņojumu neilgi pēc sava miera plāna publiskošanas klajā nācis Ukrainas jaunais prezidents Petro Porošenko. Pēc viņa vārdiem Ukrainas varai pašlaik ir pietiekami spēku un politiskās gribas dot izšķirošo triecienu nelikumīgajiem bruņotajiem grupējumiem. Kā norādījis Porošenko, uguns pārtraukšana ir labas gribas žests, ļaujot kaujiniekiem nolikt ieročus un atstāt Ukrainas teritoriju, taču pamiers nenozīmējot, ka uz nemiernieku provokācijām netiks atbildēts ar spēku.
Par spīti izsludinātajam nemieram šodien nemiernieku un Ukrainas drošības spēku starpā turpinās asas cīņas.
Visaktīvāk separātiski noskaņotie kaujinieki uzbrūk robežsardzei Luganskas apgabalā. Robežsargiem palīgā devušies arī bruņoto spēku karavīri un kopīgiem spēkiem izdevies atvairīt jau vismaz trīs šādus uzbrukumus. Tāpat Ukrainas drošības un aizsardzības Padomes pārstāvji informē, ka uz robežas notiek aktīvas cīņas, lai nepieļautu Krievijas bruņotās tehnikas iekļūšanu valstī.
Bet tikmēr trīs bijušie Ukrainas prezidenti Leonīds Kravčuks, Leonīds Kučma un Viktors Juščenko uzrakstījuši vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, pieprasot pārtraukt agresiju pret Ukrainu un uzsākt sarunu procesu.
Kopīgajā paziņojumā prezidenti paziņojuši, ka viņu galvenais uzdevums pašlaik ir atbalstīt jauno Ukrainas vadītāju Petro Porošenko, turklāt visi labi saprotot, ka bez Putina iejaukšanās nekādas Ukrainas puses miera iniciatīvas īstenot nav iespējams.
Pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādījis, ka Ukrainas kolēģa Petro Porošenko izsludinātais pamiers ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz situācijas noregulējumu un Krievija to atbalstīs.
Taču, viņaprāt, pats galvenais ir politiskais process un dialogs starp visām konfliktā iesaistītajām pusēm. Savukārt izdevums "ļevij bereg" informē, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs esot centies pārliecināt savu kolēģi, ASV Valsts sekretāru Džonu Keriju par nepieciešamību ukraiņu varas iestādēm neizvirzīt nekādus ultimātus, bet gan iesaistīties tiešās sarunās ar tiem, kuri pašlaik reāli kontrolējot situāciju Ukrainas dienvidaustrumos. Šeit gan jāpiebilst, ka gan Luganskas, gan Doņeckas pašpasludināto republiku kaujinieku līderi no jebkādām sarunām ar Kijevu ir atteikušies.
Kā zināms, arī ukrainā šodien tiek atzīmēta 73.gadskārta kopš Lielā tēvijas kara sākuma un Ukrainas prezidents Petro Porošenko pēc ziedu nolikšanas pie nezināmā kareivja kapa atzinis, ka arī pašlaik arvien reālākas kļūst jauna pasaules kara briesmas. Piemninot Otrā pasaules kara upurus, porošenko norādījis, ka ukraiņu tauta arī bija viena no otrā pasaules kara uzvarētājām, paužot pārliecību, ka arī pašreizējos grūtos pārbaudījumus tā pārcietīs ar godu. No savas puses viņš solījis, ka līdz 27.jūnijam tiks ievērots miera plānā noteiktais pamiers, cerot uz konflikta mierīgu atrisinājumu, vienlaicīgi gan atzīstot, ka neveiksmes gadījumam ir izstrādāts arī plāns "B".
