Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

Bens Hodžess: ja kauslis neliek mieru, viņam jādod pa degunu

Pasaules panorāma

Bjorna Šteinbeka drona lidojums pār Fagradalfsjadlu

Briseles teroraktu atmiņa – joprojām smaga

Trauksmes sajūta nav zudusi arī piecus gadus pēc sprādzieniem Briselē

Beļģijas galvaspilsētu Briseli pirms pieciem gadiem satricināja teroristu sarīkoti uzbrukumi starptautiskajā lidostā un Mālbekas metro stacijā. Tas bija notikums, kas uz ilgu laiku iedvesa bailes un atstāja dziļu traumu gan Beļģijā, gan citās Eiropas valstīs. To dienu notikumus atcerējās un ar aculieciniekiem sazinājās LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.

Tā bija otrdiena, vēss un ļoti saulains marta rīts. Darba dienas cēlienam gatavojās Eiropas institūciju darbinieki, iestādes, skolas, muzeji, viesnīcās modās starptautisku delegāciju dalībnieki, cita pēc citas durvis vēra Briseles maiznīcas un konditorejas, aizvien blīvāka ielās kļuva satiksme.

Mēs zinājām, ka tā ir bumba

Ceļā uz Zaventemas lidostu, lai dotos uz Latviju, kopā ar dēlu bija arī Briselē dzīvojošais sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Bricis.

“Pie pašas Briseles lidostas, nu, pēdējā kilometrā, mēs pēkšņi redzējām, ka no aizmugures brauc ļoti daudz ātrās palīdzības un ugunsdzēsēju mašīnu. Ja tik daudz transporta ir tik tuvu lidostai, man bija sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Vēlāk mēs jau bijām tuvāk lidostai, bijām viena no pirmajām mašīnām, kam policija nobloķēja ceļu, lai nevarētu piebraukt tuvāk lidostai. Mums bija jāveic U veida pagrieziens. Taksometra šoferis nesaprata, kas notiek, un es viņam teicu: “Visticamāk, tikko ir noticis sprādziens''.”

Raimonds, cenšoties saglabāt mieru, ar dēlu atgriezās pilsētā, bet Briseles lidostā tobrīd putekļos, kliedzienos un haosā atradās zviedru žurnāliste Terēza Kuhlere.

“Es tajā brīdī atrados pie reģistrācijas vietas, bet, kad atskanēja sprādzieni un nodrebēja zeme, skrēju slēpties uz tuvāko kafejnīcu.

Mēs visi zinājām, ka tā ir bumba, ka tas ir teroristu uzbrukums, jo pirms dažām dienām Briselē bija aizturēts viens no teroristiem, kurš bija atbildīgs par Parīzes uzbrukumiem.

Briselē jau ilgāku laiku izplatījās ziņas, ka kaut kas varētu notikt. Tāpēc cilvēkiem nebija šaubu, ka vispirms būs sprādzieni un tad ieradīsies teroristi ar automātiem.”

Bet jau pēc stundas sprādzieni nogranda arī pilsētā starp rīta stundās noslogotākajām Mālbekas un Šūmaņa metro stacijām līdzās Eiropas institūcijām.

Sprādzienos bojā gāja 32 civiliedzīvotāji un trīs teroristi pašnāvnieki, bet vairāk nekā 300 cilvēku tika ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristiskais grupējums “Islāma valsts”.

''Vienmēr skatījos, kur ir izeja''

Briseles pilsēta ilgstoši kļuva par augstākās trauksmes zonu, ielās patrulēja bruņoti karavīri, lidostas un metro stacijas bija slēgtas.

“Trauksmes sajūta bija par publiskām vietām kā tādām, par pulcēšanās vietām, par laukumiem, par sabiedrisko transportu. Ja kaut kur devos, vienmēr pievērsu uzmanību tam, kur ir tuvākā izeja,” atceras Raimonds Bricis.

Gan Briseles centrā, gan Mālbekas metro stacijā, gan lidostā ir izveidota piemiņas vieta teroraktos bojāgājušajiem cilvēkiem, ko šogad traģēdijas gadadienā apmeklēja arī Beļģijas karaļpāris. Piemiņas ceremonijā runāja arī Edmonds Pinčovskis, kurš sprādzienos Briseles lidostā zaudēja divus bērnus, 29 gadus veco Aleksandru un 26 gadus veco Sašu.

“Aleksandrs un viņa māsa Saša gatavojas reģistrēties lidojumam uz Ņujorku. Trīs dienas mēs dzīvojām neziņā par mūsu bērnu likteni, līdz agrā piektdienas rītā mums paziņoja, ka viņi abi ir gājuši bojā.”

Tikmēr desmitiem cietušo turpina ārstēt iegūtās traumas, daudzi kļuvuši par invalīdiem uz mūžu, bet spiesti cīnīties ar birokrātiskām grūtībām un apdrošinātājiem, lai saņemtu pienācīgu ārstēšanu.

KONTEKSTS:

Teroristu uzbrukums Briselē tika sarīkots 2016. gada 22. martā. Trīs sprādzienos gāja bojā 35 cilvēki (ieskaitot trīs spridzinātājus-pašnāvniekus), bet vairāk nekā 300 guva ievainojumus. Terora akti Briselē notika tikai dažus mēnešus pēc 2015. gada novembra teroraktiem Parīzē, par kuriem atbildību uzņēmās grupējums „Islāma valsts” jeb „Daīš”. Vēlāk atklājās, ka abu noziegumu rīkotāji bija savstarpēji saistīti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt