„Daudzi skandāli nesenā pagātnē nevarētu būt atklāti, ja cilvēkiem „no iekšpuses” nebūtu pieticis drosmes par tiem runāt,” tā preses konferencē, stāstot par priekšlikumiem trauksmes cēlēju aizsardzībai, teica EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss. Viņš atsaucās uz tādiem gadījumiem, kā, piemēram, skandālu ar Panamas dokumentiem, kas atklāja, kā turīgi cilvēki izvairījušies no nodokļu nomaksas, un nesenā atmiņā palikušo ''Facebook'' privāto personu datu skandālu.
''Šodienas priekšlikumi piedāvā augstus standartus to trauksmes cēlēju aizsardzībai, kuri atklāj Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumus tādās jomās kā vides aizsardzība, sabiedrības veselība, produktu un pārtikas nekaitīgums, kodoldrošība, patērētāju aizsardzība un datu aizsardzība, kā arī izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un publisko noteikumu un konkurences noteikumu pārkāpšana,'' piemērus min Timmermanss un norāda, ka jebkāda veida atriebība ir jāaizliedz.
Ziņotājam jānodrošina iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas un atbilstošus aizsardzības līdzekļus. Tas nozīmē, ka jāpasargā arī no darba attiecību uzteikuma.
''Mēs ieviešam aizsardzību pret atriebību. Daudzi potenciālie trauksmes cēlēji nevēlas ziņot par pārkāpumiem, jo viņi baidās, ka var zaudēt darbu, ka viņus varētu sūdzēt tiesā vai iekļaut „melnajos sarakstos”. Ierosinātie noteikumi skaidri aizliedz atriebību. Mūsu priekšlikumiem ir izvēlēta līdzsvarota pieeja, kas aizsargā drosmīgus un godīgus cilvēkus, kā arī garantē nevainīguma prezumpciju tiem, kas tiek apsūdzēti par iespējamiem pārkāpumiem,'' klāsta Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisāre Vera Jourova.
Eiropas Komisijas piedāvājums paredz trīs līmeņu mehānismu. Vispirms par pārkāpumiem trauksmes cēlējs varētu ziņot pašai iestādei un ļaut, lai tā problēmas atrisina pati. Ja tas nestrādā, tad varētu sūdzēties valsts līmenī vai vērsties pie plašsaziņas līdzekļiem, saka Timmermanss:
''Ziņotāji ir ārkārtīgi svarīgs pētnieciskās žurnālistikas avots. Šī ir žurnālistikas forma, bez kuras demokrātiju nevar iedomāties. Izmeklējošo žurnālistu informācijas avoti tiks pasargāti no atriebības, ja tiks atklāta viņu identitāte.
Tagad, kad šie priekšlikumi ir izstrādāti, mēs intensīvi strādāsim kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai pārliecinātos, ka tie tiek pieņemti pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas jau nākamgad.''
Latvijā trauksmes cēlēju aizsardzības jautājums līdz šim vērtēts pretrunīgi. Noraidošu pozīciju iepriekš izteikuši tieši darba devēju pārstāvji. Tikmēr Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti pirms divām nedēļām apsprieda alternatīvu likumprojektu trauksmes cēlēju aizsardzībai, jo Valsts kancelejas piedāvātais plāns tika noraidīts. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs no „Saskaņas” stāsta, ka Saeimas plenārsēdē likumu varētu skatīt, iespējams, jau pēc nedēļas. Viņš gan bažījas, vai Eiropas regula šos procesus nepadarīšot pārāk birokrātiskus:
''Man grūti iedomāties, kā izskatītos šis likums, jo šeit jau iestrādāti 14 virzieni, par kuriem tā trauksme varētu būt celta, 14. Godīgi sakot, tas jau ir drusku par šerpu, jo ir arī Iesnieguma likums un principā trauksmes signāls ir tas pats iesniegums. Visvairāk es baidos no tā, ka mēs birokratizēsim šo procesu. Par trauksmes signāliem, par trauksmes cēlēju ziņojumiem lielākā un primārā atbildība ir pirmajai personai. Vienalga kādā iestādē, vai tā ir liela iestāde, vai tā ir maza iestāde.''
Tātad lielā mērā atbildība par trauksmes cēlēju aizsardzību un iespējām ziņot būs jāuzņemas uzņēmuma vai iestādes vadībai. Latvijā likums plāno aizsargāt trauksmes cēlējus gadījumos, kad ziņo, piemēram, par korupciju, pārkāpumiem būvniecībā vai publisko iepirkumu procesā un vēl citos gadījumos.
