“Eiropas korupcijas observatorija” - tāds nosaukums ir dots jaunai korupcijas gadījumu datu bāzei, ko ir izveidojusi starptautiskā nevalstiskā organizācija “Transparency International”. Latvijā tā ir pazīstama kā “Delna”. Datu bāzes mērķis ir uzskatāmi parādīt cilvēkiem, it sevišķi Rietumeiropā, ka kukuļus ņem ne tikai attīstības valstīs, bet arī viņu mājās. Kā uzver organizācijas viceprezidente Jeļena Panfilova, daudzviet Rietumos valda maldīgs uzskats, ka pie viņiem korupcijas nav:
“Tas ir būtiski arī, lai atsvaidzinātu likumu piemērošanu. Jo Eiropā ir labi pretkorupcijas likumi, bet, tā kā pastāv uzskats, ka ne viss ir tik ielaists, bieži vien iestājas rutīna. Un, kad iestājas rutīna, tad zūd asums; bet, kad zūd asums, tad cilvēki, kuri vēlas zvejot duļķainā ūdenī, sāk to darīt.”
Tomēr pēdējā gada laikā Eiropā ir noticis būtisks pavērsiens, uzskata Panfilova. Un tas ir saistīts ar nopludinātajiem Luksemburgas nodokļu dokumentiem un vēlāk arī ar Panamas ārzonas uzņēmumu patieso īpašnieku sarakstu. Šie dokumenti no trauksmes cēlājiem nokļuva pie žurnālistiem, liekot varai sarosīties un beidzot sākt kaut ko darīt.
“Cilvēki, kuri ziņo par koruptīviem darījumiem, un žurnālisti, kuri par to stāsta sabiedrībai, pēkšņi ir kļuvuši par galveno virzītājspēku. Viņi ir apsteiguši valstu valdības, kas līdz šim ir teikušas, ka izmeklēt ārzonu darījumus ir pārāk sarežģīti, ka paies gadi, kamēr viņi varēs saprast, kurš aiz kā stāv. Viņi solīja kaut ko paveikt līdz 2018. gadam. Bet, kā izrādās, ja ir cilvēks, kurš vēlas kaut ko ziņot, un žurnālists, kurš ir spējīgs ar to tikt galā, tad cīņa ar ārzonām notiek gandrīz automātiski. Un tad valdībām kļūst diezgan muļķīgi turpināt teikt, ka tas viss ir sarežģīti. Un nākas iet tālāk un sākt skaidrot, ko viņi tagad darīs, lai risinātu šo problēmu,” saka “Transparency International” viceprezidente.
Jāatgādina, ka Eiropas Parlamentā tika izveidotas divas izmeklēšanas komisijas, lai pētītu problēmas ar izvairīšanos no nodokļiem, ko izgaismoja Luksemburgas un Panamas dokumenti. Pašreiz tiek diskutēts arī par vairākiem jauniem Eiropas likumiem, kam vajadzētu mazināt iespējas slēpt līdzekļus citās Eiropas valstīs.
Panfilova uzskata, ka korupcija Eiropas Savienības līmenī būtiski neatšķiras no tā, kas notiek katrā no valstīm. Pēc viņas domām, galvenā uzmanība būtu jāpievērš ietekmīgām lobiju organizācijām, kas bieži vien visiem spēkiem mēģina aizstāvēt vienas vai otras nozares intereses. Tāpat sabiedrībai būtu ik pa laikam jāatgādina, cik bīstamas sekas var būt korupcijai:
“Ir jāatgādina, ka 2004. gada augustā divas teroristes pašnāvnieces Domodedovas lidostā iekļuva divās lidmašīnās, samaksājot vienu tūkstoti rubļu lielu kukuli. Un tie ir nedaudz vairāk kā 10 eiro. Tā rezultātā gāja bojā 95 cilvēki. Un visiem tiem, kuri smīkņā, ka korupcija tādas muļķības vien ir, būtu jāparunā ar bojā gājušo ģimenēm. Es domāju, ka tas padarīs viņu skatu skaidrāku.”
Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījuma dati liecina, ka Eiropa katru gadu korupcijas dēļ zaudē no 180 līdz 990 miljardiem eiro, rēķinot gan tiešo, gan netiešo ietekmi.
