Īsumā:
- Abi līderi tikšanos sauc par veiksmīgu un gatavi sadarboties arī turpmāk.
- Tramps sola, ka Ziemeļkoreja sāks kodolatbruņošanos.
- Eksperti apšauba parakstītās vienošanās efektivitāti.
- Tramps norādījis uz iespēju izvest karavīrus no Dienvidkorejas.
Kims saka atstājis pagātni aiz muguras; Tramps vienpusīgi runā par nākotni
“Mēs sākam procesu,” sacīja Tramps, atbildot uz sanākušo žurnālistu jautājumu, vai sāksies Ziemeļkorejas kodolatbruņošanās.
Savukārt Kims sacīja, ka Ziemeļkoreja un ASV otrdien ir nolēmušas “atstāt pagātni aiz muguras”.
“Šodien mums bija vēsturiska tikšanās, un mēs nolēmām atstāt pagātni aiz muguras un parakstīt vēsturisku dokumentu,” teica Kims. “Pasaule redzēs lielas pārmaiņas,” viņš piebilda. Vēlāk viņš norādīja, ka daudziem pasaulē šī tikšanās varētu atgādināt fantastikas filmu.
Pēc sarunas Kims un Tramps noslēdza oficiālu vienošanos. Parakstīšanas ceremonijas laikā Tramps nodēvēja šo dokumentu par būtisku un solīja, ka Ziemeļkorejas atbruņošanās no kodolieročiem sāksies jau pavisam drīz.
Gan Tramps, gan Kims pauda prieku par tikšanos un norādīja, ka sadarbība turpināsies. “Mēs tiksimies atkal,” teica Tramps, sakot, ka sarunās ir panākts “liels progress”. “Mēs tiksimies daudzas reizes,” viņš norādīja, paužot, ka aicinās Kimu vizītē uz Balto namu.
Tramps norādīja, ka tikšanās ir bijusi “labāka nekā jebkurš varēja gaidīt”.
Dokumentā nav teikts, kas ir «kodolatbruņošanās» un kas notiek ar sankcijām
Tomēr vairāki eksperti, kas jau ir iepazinušies ar ASV un Ziemeļkorejas līderu parakstīto dokumentu, saka, ka tas pārsvarā satur vispārīgus solījumus. Dokumentā nav teikts, kad varētu tikt uzsākts Ziemeļkorejas atbruņošanas process un kad tam jābūt pabeigtam.
Pastāv arī šaubas vai ASV un Ziemeļkoreja vienādi izprot atbruņošanās jēdzienu.
Ir zināms tikai tas, ka abu pušu pārstāvji jau tuvākajā laikā sanāks, lai apspriestu turpmākos soļus.
Tāpat vienošanās tekstā nav pieminētas arī starptautiskās sankcijas, kas ir būtiski iedragājušas Ziemeļkorejas ekonomiku.
Lai gan ir skaidrs, ka Phenjana vēlas šo sankciju atcelšanu.
Apmaiņā pret atteikšanos no kodolieročiem Kims vēlas, lai ASV garantētu Ziemeļkorejas drošību un turpmāko pastāvēšanu. Starp ASV un Ziemeļkoreju joprojām nav parakstīts Miera līgums. Karš, kas norisinājās starp 1950.-1953. gadu, beidzās ar pamieru, kas joprojām ir spēkā. Tādēļ formāli starp abām valstīm joprojām ir karš.
Lai arī eksperti pārsvarā ir piesardzīgi par rezultātiem, viens no Ziemeļkorejas lielākajiem sabiedrotajiem Ķīna jau ir apsveikusi šo tikšanos. Ķīnas diplomāti uzsver Trampa un Kima sarunas simbolisko nozīmi. Pekina cer, ka šie soļi varētu novest pie konflikta mazināšanas Korejas pussalā.
Austrālijas ārlietu ministre izteikusies, ka Kima un Trampa tikšanās ir liels diplomātiskais panākums, tomēr tas jāskata ar piesardzīgu optimismu, jo vispirms jāsagaida Ziemeļkorejas rīcība attiecībā uz denuklearizāciju.
Irānas valdības pārstāvji savos izteikumos gan bija skarbāki – tika atgādināts par Irānas kodolvienošanās izbeigšanu, kā arī Trampa atbalsta atsaukšanu G7 samita komunikē, tādējādi iesakot Ziemeļkorejai uzmanīties, "jo Tramps jebkuru noslēgto vienošanos var anulēt".
Pašlaik nav zināms, vai un kā Kims pildīs samitā panākto vienošanos, taču viņu varētu motivēt Trampa paziņojums, ka
"ASV izbeigs kopīgās kara spēles ar Dienvidkoreju", kas izmaksājot ļoti lielus līdzekļus.
Tāpat Tramps deva mājienus, ka ir iespējama ASV kontingenta izvešana no Dienvidkorejas. Pašlaik Korejas pussalā atrodas vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru.
KONTEKSTS:
Par būtisku soli situācijas uzlabošanai Korejas pussalā kļuva Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderu pirmā tikšanās šā gada aprīlī. Eksperti pieļāva, ka šī tikšanās bruģēs ceļu uz Kima Čenuna un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos.
Par ASV un Ziemeļkorejas līderu sarunām 12. jūnijā Singapūrā tika panākta vienošanās, taču vēlāk Tramps paziņoja, ka šī tikšanās nenotiks Ziemeļkorejas naidīgās retorikas dēļ. Abas valstis gan pauda, ka tikšanās var notikt nākotnē. Tomēr jūnija sākumā Tramps paziņoja, ka tomēr gatavs tikties ar Ziemeļkorejas līderi.
Kopš Korejas kara noslēgšanās, kurā ASV karoja Dienvidkorejas pusē, neviens Savienoto Valstu prezidents līdz šim nav ticies ar kādu Ziemeļkorejas līderi.
