Ierodoties Japānā, ASV prezidents Donalds Tramps kļuvis par pirmo ārvalstu līderi, kurš ticies ar jauno Japānas imperatoru Naruhito un imperatori Masako. Naruhito tronī sēdās vien maija sākumā, pēc tam kad pirmo reizi vairāk nekā 200 gadu laikā no imperatora posteņa atteicās viņa tēvs Akihito.
Taču vizītes uzmanības centrā nebūt nav tikai oficiālās ceremonijas, bet gan pavisam citi jautājumi – galvenokārt ekonomiskā sadarbība un drošība gan Dienvidaustrumāzijā, gan arī Tuvajos Austrumos.
Pirms oficiālās tikšanās ar Japānas premjerministru Sindzo Abi prezidents Tramps pauda neapmierinātību ar to, ka abu valstu tirdzniecībā ir novērojama milzīga nevienlīdzība, taču šo jautājumu būšot iespējams atrisināt, ja vien amerikāņiem Japānā izdošoties palielināt savas uzņēmējdarbības apjomu.
Iepriekš Savienoto Valstu prezidents bija piedraudējis ieviest muitas nodevas Japānā ražotajām automašīnām un to detaļām. ASV un Japāna pašlaik strādā pie tā, lai noslēgtu divpusējās tirdzniecības līgumu.
Šajās dienās nekāds ievērojams progress gan neesot sasniegts, taču abu pušu starpā valdot liela izpratne. Kā norāda ASV puse, visticamāk, šīs sarunas aktualizēsies vasaras otrajā pusē, kad Japānā būs notikušas parlamenta vēlēšanas un būs zināms, vai Sindzo Abe arī turpmāk vadīs Japānas valdību.
Par spīti visai saspringtajām tirdzniecības attiecībām Tramps un Abe ir ļoti labi draugi un nedēļas nogalē izbaudīja gan kopīgu golfa spēli, gan apmeklēja sumo cīņas.
Paralēli divpusējai tirdzniecībai liela uzmanība pievērsta arī situācijai Ziemeļkorejā, kas vēl pavisam nesen veikusi vairākus raķešu izmēģinājumus. Eksperti apgalvo, ka šādi izmēģinājumi pārkāpj starptautiski ieviestos aizliegumus.
Taču pats Tramps paziņojis, ka lielu uzmanību šiem nelielajiem izmēģinājumiem nepievēršot, pat ja to dara vairāki viņa administrācijas pārstāvji, tostarp nacionālās Drošības padomnieks Džons Boltons.
Donalds Tramps paudis gandarījumu par to, kā virzās uz priekšu sarunas ar Ziemeļkoreju, paužot pārliecību, ka drīzumā no Phenjanas varētu gaidīt kādas labas ziņas.
Vizītes laikā Tramps ticies arī ar vairākām japāņu ģimenēm, kuru piederīgie pirms vairākiem desmitiem gadu tika nolaupīti, lai apmācītu ziemeļkorejiešu spiegus japāņu valodā un mācītu tiem japāņu paražas. Šis jautājums joprojām ir ļoti sasāpējis Pekinas un Phenjanas attiecībās. 2000. gadu sākumā pieci no 13 nolaupītajiem japāņiem atgriezās dzimtenē, bet pārējo liktenis nav zināms, lai arī Ziemeļkoreja apgalvo, ka viņi ir miruši.
Otrs drošības politikas jautājums, kas apspriests šīs vizītes laikā, ir attiecības ar Irānu. Vairāki mediji norāda uz to, ka Trampa tonis, runājot par attiecībām ar Irānu, ir bijis ļoti piezemēts, jo ASV prezidents ir norādījis, ka gadījumā, ja Irāna vēlēsies iesaistīties sarunās, tam būs gatavi arī amerikāņi.
Tramps paudis cerību, ka savu lomu varētu nospēlēt arī Japānas premjerministrs Abe, kuram esot ļoti draudzīgas attiecības ar Irānas vadību. Galu galā neviens negribot, lai Irānā notiek briesmīgas lietas, ar to, visticamāk, domājot iespējamo militāro konfliktu vai režīma maiņu.
Sagaidāms, ka Sindzo Abe drīzumā varētu doties uz Teherānu, cenšoties darboties kā starpnieks Tuvo Austrumu miera sarunās, un tā vien liekas, ka Donalds Tramps šādām sarunām ir devis zaļo gaismu.
