Amerikas Savienotās Valstu pozīcijas ieroču kapacitātes jomā ir sākušas mazināties un būtu labi, ja ASV kodolarsenāls atkal būtu vadošajās pozīcijās pasaulē. Šādu viedokli intervijā aģentūrai "Reuters" paudis ASV prezidents Donalds Tramps. Šādi viņš komentējis savu pagājušā gada decembrī publicēto tvītu, kurā viņš izteicās par nepieciešamību palielināt ASV kodolspējas. Tagad ASV prezidents norādījis, ka viņš pirmais atbalstītu pilnu atteikšanos no kodolieročiem.
Taču pašlaik Savienotās Valstis nevarot pieļaut, ka tās kodolieroču ziņā atpaliek no kādas valsts, pat ja tā būtu draudzīga valsts.
Pret kodolieročiem vērstā grupa "Ploughshares Fund" ziņo, ka pašlaik Krievijas rīcībā ir septiņi tūkstoši kodolgalviņu, savukārt ASV nedaudz atpaliek ar 6800 kodolieročiem. Eksperti un aktīvisti norāda, ka šāds skaitlis ievērojami pārsniedz to, kāds būtu nepieciešams, lai novērstu viena otras vai kādas citas valsts potenciālo kodoluzbrukumu.
Jaunais starp ASV un Krieviju noslēgtais Stratēģisko ieroču ierobežošanas līgums jeb START nosaka, ka no 2018.gada 5.februāra gan ASV, gan Krievija ierobežo savus kodolieroču arsenālus līdz vienādam līmenim un saglabā to uz 10 gadiem. Līgums ļauj abām valstīm savā īpašumā glabāt ne vairāk kā 800 no sauszemes palaižamu sarpkontinentālo un no zemūdenēm palaižamu ballistisko raķešu palaišanas iekārtas, kā arī bumbvedējus, kuri spējīgi pārvadāt kodolieročus. Tāpat tiktu ierobežoti citi kodolieroči.
Tramps šo jauno START līgumu ir nosaucis par kārtējo slikto un vienpusējo līgumu, kurš neatbilst ASV interesēm un kuru nepieciešams pārskatīt. ASV prezidents paudis neapmierinātību ar vidējas darbības rādiusa raķešu izvietošanu Krievijā, kā arī paudis bažas par Ziemeļkorejas kodolaktivitātēm, norādot, ka pretraķešu aizsardzības sistēmas izstrāde tādiem sabiedrotajiem kā Japāna un Dienvidkoreja arī atrodoties prioritāšu vidū.
Ka jau bija sagaidāms, Trampa izteikumi nekavējoties sasnieguši dzirdīgas ausis arī Krievijā. Tā, piemēram, valsts domes starptautisko lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis norādījis - ja Vašingtona tiešām sāks tiekties pēc pārākuma kodoljomā, bruņošanās cīņa un aukstais karš esot neizbēgami. Pēc viņa vārdiem, nedrīkst pieļaut vienas valsts dominēšanu, jo tādējādi pārstātu darboties visa starptautiskās drošības sistēma un zaudētu jēgu pēdējās desmitgadēs īstenotā atbruņošanās.
Līdzīgu viedokli paudis arī Krievijas senators Aleksejs Puškovs, norādot, ka Trampam vairāk būtu jāuztraucas par to, lai viņu negāztu amerikāņi demokrāti. Vēl citi Krievijas valsts domes pārstāvji norāda, ka Trampa pēdējie izteikumi liecinot, ka viņš sāk pakļauties ASV politiskās elites spiedienam.
