Iespējams, ārpolitisks panākums, bet varbūt arī klusums pirms ugunīgas vētras, taču 15.novembrī aprit divi mēneši, kopš Ziemeļkoreja pēdējo reizi veikusi raķešu izmēģinājumu. Tā ir pirmā garā pauze kopš gada sākuma, kad Phenjana regulāri pārbaudīja starptautiskās sabiedrības pacietību.
ASV un Ziemeļkorejas saspīlējuma saknes meklējamas pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Korejas kara laikā, kad konkurējošās lielvalstis Aukstā karā apstākļos pussalu sadalīja divās valstīs un divos atšķirīgos režīmos.
Kopš tā laika ASV joprojām atbalsta Dienvidkoreju, bet Ziemeļkoreja var rēķināties ar Krievijas un Ķīnas aizmuguri. Tieši Ķīna Korejas karā deva izšķirošo triecienu, jo nevēlējas pie savas robežas redzēt amerikāņus.
Donalds Tramps Ziemeļkorejas bruņošanās problēmu mantojis no iepriekšējām administrācijām. Kad deviņdesmito gadu sākumā uz Phenjanu krita aizdomas par slēptu kodolprogrammas attīstīšanu, ASV prezidentam Bilam Klintonam ar burkāna jeb naftas piegāžu palīdzību to izdevās uz vairākiem gadiem ierobežot.
Tomēr līdz galam Phenjanas kodolbruņošonos nav izdevies atrisināt ne Džordžam Bušam, ne arī Barakam Obamam. Ziemeļkoreja ar katru nākamo gadu ir spērusi soli tuvāk kodolieroču izgatavošanai un kodolgaviņu uzlikšanai uz starpkontinentālām raķetēm, kas varētu sasniegt ASV krastus.
Donalds Tramps, kurš ASV mediju uzmanības centrā bijis vienmēr, jau tālajā 1999.gadā kā potenciālais prezidenta kandidāts piedāvāja vispirms ar Ziemeļkoreju panākt vienošanos vai arī dot izšķirošu triecienu, pirms problēmas nav kļuvušas pārāk lielas.
Kļūstot par Baltā nama saimnieku, Tramps kā verbāls vulkāns ik pa laikam spļāvis karstu vārdu lavu Ziemeļkorejas virzienā. Tās līderis Kims Čenuns nav palicis parādā, un konflikts eskalējās arvien biežākos raķešu un kodolizmēģinājumos, kā arī ASV militārajos manevros reģionā.
11.februāris. Ziemeļkoreja veic pirmo vidēja rādiusa raķešu izmēģinājumu.
28.aprīlis. Ziemeļkoreja veic vidēja rādiusa raķešu izmēģinājumu, kas izrādās neveiksmīgs.
29.aprīlis. Tramps: “Mēs nevaram ļaut trakajam ar kodolieročiem šādi uzvesties.”
29.maijs. Ziemeļkoreja veic trešo no kopumā trim raķešu izmēģinājumiem maijā.
29.maijs. Tramps: ”Ziemeļkoreja, veicot kārtējo izmēģinājumu, nerespektē savu kaimiņu Ķīnu.”
4.jūlijs. Ziemeļkoreja veic pirmo starpkontinentālās raķetes izmēģināju.
5.jūlijs. Tramps: “Vai šim džekam nav nekā labāka, ko darīt ar savu dzīvi?“
28.jūlijs. Ziemeļkoreja izmēģina kārtējo starpkontinentālo raķeti, kam būtu potenciāls sasniegt vairākas ASV pilsētas.
8.augusts. Tramps: ”(Raķetes) tiks sagaidītas ar tādu uguni un dusmām, kādu pasaule vēl nebūs pieredzējusi.”
Ziemeļkoreja paziņo, ka šaus raķeti uz ASV piederošo Guamas salu Klusajā okeānā.
10.augusts. Tramps: ”Iespējams, mans iepriekšējais paziņojums nebija gana skarbs.”
10.augusts. Kims Čenuns: “Nekāds dialogs ar tādu vājprātīgu līderi nav iespējams.”
Kamēr abu valstu līderi spēlēja uz pašmāju publiku un apmainījās krāšņiem epitetiem, pasaule saķēra galvu potenciālā kodolkara briesmās. Tikmēr analītiķi joprojām cenšas izprast, kāda tad būs ASV nospraustā stratēģija attiecībā uz Phenjanu.
ASV valsts sekretāram Reksam Tilersonam, kas iezīmējis pragmātiskākus un diplomātiskākus centienus, Tramps ieteicis pietaupīt enerģiju. Tā vietā prezidents izmantoja vizīti Āzijas valstīs, lai Ziemeļkoreju piespiestu pie sienas ar ekonomiskiem ieročiem.
Un, lai savu mērķi sasniegtu, Tramps vizītes laikā Pekinā prezidentu Sji Dziņpinu apbēra ar glaimiem tā, it kā priekšvēlēšanu laikā neko nebūtu teicis par to kā Ķīna “izvaro ASV ekonomiku”.
