Klusā okeāna reģiona partnerības līgumu jeb saīsinājumā TPP 2015. gadā parakstīja 12 valstis, kuras aptver kopumā 40% no pasaules ekonomikas. To vidū ir ASV, Japāna, Malaizija, Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda un Meksika.
Šī līguma mērķis ir padziļināt ekonomiskos sakarus un veicināt izaugsmi, tostarp samazinot dažādus tarifus, kā arī koordinējot darba un vides standartus, autortiesības, patentus un likumīgo aizsardzību. Atsevišķās valstīs šī līguma ratifikācijas process joprojām turpinās.
Taču ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā gan jaunievēlētais prezidents Tramps, gan arī viņa konkurente Hilarija Klintone pauda savus iebildumus pret noslēgto vienošanos, lai arī pati Klintone bija stāvējusi klāt šī dokumenta izstrādes procesam.
Jau kampaņas laikā Tramps asi kritizēja šo vienošanos, kas ASV esot ārkārtīgi neizdevīga, solot no tās izstāties. Pirmdien, 21.novembrī, publiskojot video, kurā viņš izklāsta sava kabineta darbības pirmo 100 dienu prioritātes, Tramps savu solījumu izstāties no TPP atkārtoja.
"Es izdošu paziņojumu par nodomu aiziet no Klusā okeānā partnerības līguma, kas ir potenciāla katastrofa mūsu valstij.
Tā vietā mēs vedīsim sarunas par godīgiem divpusējiem tirdzniecības līgumiem, kas atgriezīs darbavietas un rūpniecību Amerikas krastos," paziņoja Tramps.
Pēc šī paziņojuma britu raidsabiedrība BBC ir apkopojusi vairāku citu līguma dalībvalstu līderu viedokli par TPP nākotni.
Kā paziņojis Austrālijas premjerministrs Malkolms Tērnbulls, pārējās 11 dalībvalstis ir apņēmības pilnas turpināt ratifikācijas procesu. Malaizijas premjers Nadžibs Razaks uzsvēris, ka Trampam kā demokrātiski ievēlētam prezidentam ir tiesības pieņemt lēmumus, kurus viņš uzskata par pareizākiem.
Savukārt Jaunzēlands premjers Džons Kejs paudis viedokli, ka ASV nav sala, kas var vienkārši sēdēt un teikt, ka tā netirgosies ar pārējo pasauli, un agri vai vēlu to nāksies atzīt.
Kā norāda aģentūra "Associated Press", Peru notiekošajā Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu līderu tikšanās laikā ir izskanējuši viedokļi par iespēju modificēt Klusā okeāna reģiona partnerības līgumu, lai padarītu to pievilcīgāku Trampam.
Tāpat tiek izskatīts viedoklis par iespēju turpināt līguma ratifikāciju bez ASV, taču Japānas premjerministrs Šinzo Abe, kas ir pirmais ārvalstu līderis, kurš ticies ar Trampu pēc ievēlēšanas, ir daudz skeptiskāk noskaņots. Pēc viņa vārdiem, šim līgumam bez ASV nav nekādas jēgas, jo noteikumu pārskatīšana izjaukšot ieguvumu fundamentālo līdzsvaru. Šinzo Abem ir nācies pārvarēt ne mazums grūtību, lai panāktu atbalstu šim līgumam pašmājās, saskaroties gan ar lauksaimniecības, gan medicīnas lobiju pretestību.
Kā norāda Rietumu analītiķi, ļoti iespējams, ka pēc ASV aiziešanas vakuumu varētu mēģināt aizpildīt, piemēram, Ķīna, kura nav starp līguma parakstītājām un pret kuru, kā daudzi uzskata, šis līgums patiesībā ir bijis vērsts.
"Associated Press" arī prognozē, ka pēc Klusā okeāna partnerības līguma iespējamās neveiksmes daudz lielāku uzmanību varētu piesaistīt tādi mazāk zināmi līgumi kā Visaptverošais reģionālās ekonomiskās partnerības līgums, kurā iesaistījušās Ķīna, Indija, Indonēzija un Dienvidkoreja.
