Gan ASV, gan citur joprojām izskan kritika, ka ASV prezidents samitā Somijas galvaspilsētā ir aizstāvējis Krievijas līderi Vladimiru Putinu, sakot, ka viņam nav pamata neticēt, ka Krievija ASV prezidenta vēlēšanās nav iejaukusies, - par spīti tam, ka ASV slepenie dienesti izmeklējumos pierāda pretējo.
Tramps tūdaļ pēc tikšanās Helsinkos atkal ir kritizējis arī NATO valstis Eiropā par nepietiekamām iemaksām aizsardzības budžetā.
Krievija morāli nav salīdzināma ar ASV un nekad nebūs Amerikas sabiedrotā, šādu viedokli turpina paust daudzi Trampa partijas - republikāņu pārstāvji, kuri ir sašutuši par līdera uzstāšanos preses konferencē Helsinkos pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina divpusējās tikšanās.
Kamēr ASV vārās kritikas katli, pats prezidents sev ierasti ir publicējis vairākus ierakstus tviterī, norādot, ka auglīgs dialogs ir labs ne tikai ASV un Krievijai, bet visai pasaulei, kā arī - „es labāk uzņemos politisku risku, lai īstenotu mieru, nevis riskēju ar mieru, lai īstenotu politiku".
Savukārt uz kritiku, ka Tramps ir noniecinājis valsts drošības dienestus, uzticoties Krievijas teiktajam, ka tā nav iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās, Tramps tviterī ir atbildējis:
„Es uzticos savas valsts slepenajiem dienestiem, taču tajā pašā laikā, lai veidotu gaišu nākotni, nevar koncentrēties tikai uz pagātni, un kā divām pasaules lielākajām lielvarām Krievijai un ASV ir jāsaprotas.”
Prezidents ir arī pārliecināts, ka ASV un Krievijas attiecības ir ievērojami uzlabojušās.
Otrdien kritikas vilnis turpina velties arī par to, ka Tramps publiski nav aizstāvējis Ukrainu un nav nosodījis Krievijas agresiju tajā, īpaši tādēļ, ka šodien ir ceturtā gadadiena kopš Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Austrumukrainas, kur bojā gāja 298 cilvēki, un kuru, kā ir pierādīts izmeklēšanā, īstenoja Kremļa atbalstītie separātisti. Situācija Ukrainā bija viens no jautājumiem, ko Trampam izcelt lūdza arī NATO. Politiķi ir to pārrunājuši, to atzina arī Putins, taču preses konferencē un publiskajā telpā izskanēja tikai Putina apgalvojums, ka Krievija Trampa kritikai nepiekrīt un ka Krimas pievienošana Krievijas Federācijai ir slēgts jautājums.
NATO dalībvalstu līderi pagaidām klusē un plašas reakcijas nepauž, gaidot precīzāku informāciju no Putina un Trampa sarunām, kurās piedalījās tikai abi politiķi un tulki.
Taču īsi pēc tikšanās Helsinkos intervijā "Fox News" Donalds Tramps atkal, gluži kā pirms dažām dienām samitā Briselē, ir vērsies pie NATO valstīm, īpaši Eiropā, ar pārmetumiem, ka tās nepietiekami iemaksā savos aizsardzības budžetos."NATO ir brīnišķīga, taču tā Eiropai palīdz vairāk, nekā palīdz mums," tā norādījis ASV prezidents.
Ja samitu varētu raksturot vienā vārdā, tas būtu “sašutums”. Tā sociālo tīklu lietotāji apspēlēja ziņu virsrakstu amerikāņu medija CNN speciālizlaidumā. Tieši mājās Trampu sagaidīja vislielākā kritikas gūzma – pārmetumi izskanēja gan no demokrātiem, gan arī viņa paša Republikāņu partijas vadošajiem kongresmeņiem.
“Prezidentam ir jāpaskaidro savi paziņojumi Helsinkos par mūsu izlūkdienestiem un Putinu. Tā ir visnopietnākā kļūda viņa prezidentūrā un tā ir jālabo – tūlīt,” tviterī pauda ASV republikāņu senators Ņūts Gingričs.
Šādi kritiski komentāri par Trampa izteikumiem, ka viņš vairāk tic Putinam nekā ASV izlūkdienestiem, atbalsojās arī pasaules lielāko laikrakstu pirmajās lapās.
Tas bija “Nekas mazāk par nodevību” tā vēsta britu laikraksts “The Guardian”.
Franču laikraksts “Le Monde” raksta, ka samitā pilnībā dominējis Putins. To norāda arī somu laikraksti ar virsrakstu “Tramps 0, Putins 1”.
Bet Baltijas reģionā reakcijas bijušas daudz piezemētākas, iespējams, jo tika gaidīts kas daudz ļaunāks, ka Trampa un Putina jaunā draudzība būs uz sabiedroto rēķinu, piemēram, ka Tramps parakstīties par Baltijas mācību pārtraukšanu, līdzīgi kā tas bija Ziemeļkorejas sarunās.
KONTEKSTS:
ASV un Krievijas attiecības jau ilgstoši ir nelabvēlīgas. Valstīm ir domstarpības par norisēm Ukrainā un Sīrijā. Krievijai ir arī iebildumi pret ASV karaspēka esamību Eiropā. Savukārt ASV daļa politiķu un sabiedrības izsaka aizdomas un bažas par Krievijas ietekmi uz 2016. gada notikušajām ASV prezidenta vēlēšanām. Par to šobrīd ASV notiek izmeklēšana. Gan Tramps, gan Krievija allaž ir noraidījusi varbūtību, ka Maskava būtu ietekmējusi ASV prezidenta vēlēšanas.
