- Afroamerikāņa Floida nāve un protesti atjaunoja diskusijas par konfederātu piemiņu.
- Konfederācija - 11 vergturību atbalstošie štati, kas zaudēja ASV pilsoņu karā.
- Daudzviet ASV ir konfederātu politiķu un ģenerāļu pieminekļi.
- Viņu vārdā ir nosauktas arī militārās bāzes.
- Konfederātu atbalstītāji: Tā ir daļa no ASV vēstures, ko nevar izdzēst.
- Konfederātu noliedzēji: Nevar godināt tos, kuri paverdzināja citus.
- Pēc protestu sākuma ir nogāztas vairākas konfederātu līderu statujas.
- Sākās diskusijas par konfederātu vārdā nosaukto militāro objektu pārdēvēšanu.
- Tramps noraida šādu iespēju.
- Tikmēr “Nascar” sacensību vietās nedrīkstēs izkārt Konfederācijas karogus.
Afroamerikāņa Džordža Floida nāve un tai sekojošie plašie protesti ASV ir atjaunojuši diskusijas par to, vai publiskās vietās būtu jāizvieto simboli, kas ir saistīti ar Konfederāciju. Tā bija 11 dienvidu štatu savienība, kas 1861. gadā atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu. Vergturību atbalstošie konfederātu štati karā zaudēja un atgriezās ASV sastāvā.
Tomēr joprojām daudzviet ASV ir redzami konfederātu politiķiem un militārajiem komandieriem veltīti pieminekļi, viņu vārdā ir nosauktas arī militārās bāzes.
Jautājums par konfederātiem veltītām statujām gadu desmitiem ir šķēlis amerikāņu sabiedrību.
Konfederātu atbalstītāji argumentē, ka tā ir daļa no ASV vēstures, ko nevar izdzēst. Savukārt konfederātu noliedzēji uzskata, ka nevar godināt politiķus un ģenerāļus, kuri paverdzināja miljoniem afroamerikāņu.
Kopš protestu sākuma demonstranti ir nogāzuši vairāku konfederātu līderu statujas.
Naktī uz ceturtdienu protestētāji Virdžīnijas štata galvaspilsētā Ričmondā nogāza bijušā konfederātu prezidenta Džefersona Deivisa statuju. Savukārt atsevišķu pilsētu vadītāji, pakļaujoties protestētāju spiedienam, ir nolēmuši aizvākt konfederātu pieminekļus.
Šonedēļ ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona medijiem sacīja, ka aizsardzības sekretārs Marks Espers un armijas sekretārs Raiens Makkartijs esot atvērti politiskām diskusijām par konfederātu ģenerāļu vārdā nosauktu militāro objektu pārdēvēšanu. Savukārt ASV Jūras kājnieku korpusa vadība izdeva pavēli komandieriem aizvākt Konfederācijas karogus no publiski pieejamām vietām bāzēs.
Atvaļinātais armijas ģenerālis un bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Deivids Petreuss publikācijā izdevumā “The Atlantic” rakstīja, ka ir jāpārdēvē bāzes, kas godina personas, kuras pacēla ieročus pret Savienotajām Valstīm un paverdzināja cilvēkus.
ASV prezidents Donalds Tramps noraida šādu iespēju. Viņš ar Baltā nama preses sekretāres Keilijas Makenanijas starpniecību paziņoja, ka negrasās pārrakstīt ASV vēsturi.
“Ir izskanējuši ierosinājumi pārdēvēt vismaz desmit leģendāras militārās bāzes. Kā piemērus var nosaukt Fortbregu Ziemeļkarolīnā, Forthudu Teksasā, Fortbeningu Džordžijā un vēl vairākas. Šīs monumentālās un ļoti varenās bāzes ir kļuvušas par daļu no Amerikas lieliskā vēsturiskā mantojuma, kas apliecina uzvaru un brīvību. Amerikas Savienotās Valstis šajās bāzēs apmācīja un izvietoja mūsu varoņus abu pasaules karu laikā. Tāpēc mana administrācija pat neapsvērs iespēju pārdēvēt šīs lieliskās un leģendārās militārās bāzes.
Pasaulē diženākās nācijas vēsture netiks izlabota. Respektējiet mūsu militāros spēkus!” sacīja Makenanija.
ASV populārā autosacīkšu seriāla “Nascar” rīkotāji paziņojuši, ka turpmāk sacensību vietās nedrīkstēs izkārt Konfederācijas karogus, kas jau ir izsaucis daudzu “Nascar” fanu neapmierinātību.
KONTEKSTS:
Vairākās ASV pilsētās, tostarp Ņujorkā un Čikāgā, atcelta komandantstunda. Plašie protesti pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves policijas aizturēšanas laikā pēdējās dienās kļuvuši mierīgāki.
Vairākas pilsētas paziņojušas par policijas spēku reformēšanu. Šāds lēmums pieņemts arī Mineapolē, kur policijas aizturēšanas laikā pirms divām nedēļām nomira Floids.
