Tramps: Lielbritānijai jāaiziet no ES bez vienošanās, ja tā nesaņem, ko vēlas

Lielbritānijai būtu jāgatavojas aiziešanai no Eiropas Savienības bez vienošanās un pie sarunu galda jāatrod vieta arī “Brexit” partijas līderim Naidželam Farāžam. Tā pirms gaidāmās vizītes Apvienotajā Karalistē intervijā laikrakstam „Sunday Times” izteicies ASV prezidents Donalds Tramps.

ĪSUMĀ:

  • Tramps pirmdien ieradīsies vizītē Lielbritānijā.
  • Pirms vizītes intervijā “Sunday Times” Tramps paziņoja, ka Lielbritānijai jāaiziet no ES bez vienošanās, ja tā nesaņem, ko vēlas.
  • Tramps ieteica sarunās ar ES iesaistīt “Brexit” partijas līderi Farāžu.
  • Pirms tam Tramps slavēja Borisu Džonsonu – viņš kļūtu par lielisku britu premjeru.
  • Britu leiboristu līderis Korbins šos izteikumus nosauca par iejaukšanos valsts lietās.

 Tramps pirmdien, 3.jūnijā, ieradīsies trīs dienu vizītē Lielbritānijā. Tās laikā viņš tiksies ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II un premjerministri Terēzu Meju.

Londonā tiks īstenoti ļoti stingri drošības pasākumi, kas izmaksājuši miljonus. Tiek pieļauts, ka Lielbritānijas galvaspilsētā būs pulcējušies arī protestētāji, kuru vidū būs gan Trampa atbalstītāji, gan pretinieki. Londonas mērs Sadiks Hans sacījis, ka Tramps ir viens no lielākajiem globālā apdraudējuma piemēriem.

Tramps: Lielbritānijai jāaiziet no ES bez vienošanās, ja tā nesaņem, ko vēlasRihards Plūme

Vēl pirms vizītes Tramps piekritis intervijai laikrakstam „Sunday Times”. Intervijas laikā prezidentam, protams, uzdoti jautājumi arī par “Brexit”. Ar izteikumiem nav skopojies arī viņš. Prezidents kritizējis Lielbritānijas valdības īstenotās “Brexit” sarunas, jo visas kārtis tā esot atstājusi Eiropas Savienības rokās.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Lielbritānijai vienkārši būtu jāaiziet kaut vai bez vienošanās, ja tā no sarunām ar Eiropas Savienību nesaņem to, ko vēlas.

ASV prezidents arī neskopojās paust simpātijas pret “Brexit” partijas līderi Naidželu Farāžu. Tramps minējis, ka partijas līderim ir daudz ko piedāvāt sarunās ar Eiropas Savienību, tādēļ konservatīvajai valdībai viņš būtu jāiesaista sarunās.

Savienoto Valstu prezidents iepriekš izteicies arī par bijušo Lielbritānijas ārlietu ministru Borisu Džonsonu, kurš tagad tiek uzskatīts par vienu no reālākajiem pretendentiem uz premjeram amatu. Tramps uzskata, ka Džonsons varētu kļūt par lielisku premjerministru, stājoties pašreizējās valdības vadītājas vietā.

Tas saniknojis britu leiboristu līderi Džeremiju Korbinu. Viņš norādījis, ka Trampa mēģinājums izlemt to, kurš būs nākamais Lielbritānijas premjerministrs, ir pilnīgi nepieņemama iejaukšanās Lielbritānijas demokrātijā. Korbins jau aprīlī noraidīja ielūgumu ierasties uz Trampa rīkoto banketu Bekingemas pilī.

Tikmēr Trampa minēto aiziešanu no Eiropas Savienības bez vienošanās pašlaik atbalsta vairāki kandidāti - Boriss Džonsons, Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids, pensiju ministre Estere Makveja un bijušais breksita ministrs Dominiks Rābs grib, lai 31.oktobrī Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības arī tad, ja vienošanās ar bloka līderiem nebūs panākta.

Bet ir arī oponenti, jo, piemēram, starptautiskās attīstības ministrs Rorijs Stjuarts izstāšanos bez vienošanās uzskata par nepieņemamu un paziņojis, ka nestrādātu valdībā, ja cīņā par premjera amatu uzvarētu Džonsons. Arī toriju kandidāts, ārlietu ministrs Džeremijs Hants uzsvēris – bezvienošanās “Brexit” scenārija virzīšana konservatīvajai partijai būtu politiskā pašnāvība.

KONTEKSTS:

2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā,  taču aprīļa vidū Lielbritānijas premjere Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.

Pēc pieaugošā spiediena Terēza Meja paziņoja par atkāpšanos no amata 7.jūnijā.  Kā viņas iespējamie pēcteči tiek minēti vairāki kandidāti, taču patlaban favorīts šķiet bijušais ārlietu ministrs, stingrā “Brexit” piekritējs Boriss Džonsons.

Jaunais konservatīvās partijas un valdības vadītājs tiks izraudzīts līdz parlamenta vasaras brīvdienām, kas sāksies 20.jūlijā. Bet nākamnedēļ noslēgsies kandidātu atlase un vēlāk partijas biedri izvēlēsies starp diviem vadošajiem kandidātiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt