Likumā barjeras būvei paredzēti tikai apmēram 1,4 miljardi dolāru, bet Tramps šim mērķim pieprasa četras reizes lielāku summu. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana prezidentam ļaus novirzīt šim mērķim līdzekļus no citiem avotiem.
Baltais nams uzsver, ka šādā veidā iespējams novērst humāno krīzi pie robežas un garantēt nacionālo drošību.
Tikmēr Demokrātu partijas un daudzu pilsonisko brīvību organizāciju pārstāvji uzskata, ka uz ASV un Meksikas robežas nav ārkārtas stāvokļa. Tāpēc Trampa lēmumu, visticamāk, pārsūdzēs tiesā.
„Mēs pārskatīsim mūsu iespējas, lai varētu atbilstoši reaģēt uz notikušo. Es zinu, ka arī republikāņiem šis jautājums nav ērts, neatkarīgi no tā, ko viņi paši saka. Jo, ja prezidents var izsludināt ārkārtas stāvokli par kaut ko tādu, ko viņš pats izveidojis par ārkārtas situāciju - ilūziju, ko viņš vēlas pārdot… Padomājiet par to, ko prezidents ar citu vērtību skalu varētu dot amerikāņu tautai,” uzsvēra demokrātu spīkere Pārstāvju palātā Nensija Pelosi.
Domas par to, kā šajā situācija rīkoties, dalās arī tiesību ekspertiem. Viņi pauduši, ka ārkārtas stāvoklis skars ne tikai pašu likumdevēju, bet arī valsts iestādes un uzņēmējus, kuri tad, visticamāk, varētu pieprasīt pārskatīt lēmumu par „ārkārtas stāvokli valstī”. Tiesību eksperti norāda, ka ārkārtas stāvokļa atcelšanai, var tikt izmantoti argumenti, ka realitātē krīze uz dienvidu robežas nepastāv un ka ASV prezidenta iespējas par nodokļu maksātāju naudas izlietošanu ir ierobežotas.
KONTEKSTS:
ASV, nespējot vienoties par finansējumu prezidenta Donalda Trampa pieprasītajai sienai uz robežas ar Meksiku, tika aizkavēta budžeta apstiprināšana. Valdības darbs daļēji bija apturēts līdz janvāra nogalei. Tramps brīdina, ka varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, kas viņam ļautu finansēt robežmūri bez Kongresa apstiprinājuma.
