Vēl pirms pagājušajā nedēļā notikušajām ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, uzrunājot savus atbalstītājus Ohaio štatā, bijušais prezidents Tramps paziņoja, ka 15. novembrī, tātad otrdien, Maralago Palmbīčā nākšot klajā ar ļoti nozīmīgu paziņojumu. Visticamāk, Tramps varētu paziņot par savu apņemšanos cīnīties par Republikāniskās partijas nomināciju 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
"Šis ir gads, kad mēs atgūsim kontroli pār Pārstāvju palātu, mēs atgūsim Senātu, un mēs atgūsim Ameriku. Bet 2024. gadā, pats svarīgākais, mēs atgūsim mūsu lielisko Balto namu," norādīja Tramps.
Nevienam nav noslēpums, ka pirms vidustermiņa vēlēšanām republikāņi bija ārkārtīgi pārliecināti par savu triumfu, taču kontrole pār Senātu nav atgūta un cīņa par Kongresa pārstāvju palātu vēl turpinās. Vairāku Trampa atbalstīto kandidātu zaudējums vēlēšanās tiek skaidrots tieši ar viņu simpātijām pret bijušo prezidentu. Daudzi ietekmīgi republikāņi aicinājuši distancēties no Trampa, lai saglabātu partiju. Pats Tramps vēl pirms vēlēšanu rezultātu paziņošanas prognozēja – ja republikāņi uzvarēs, viņš par to negūs nekādu atzinību, ja zaudēs, vainots tiks tieši viņš.
Par spīti izskanējušajai kritikai komentētāji norādījuši, ka, visticamāk, Tramps tomēr izlems kandidēt, taču jautājums ir, vai viņš spēs izcīnīt partijas nomināciju? Viņš pats par savām iespējām ir vairāk nekā pārliecināts.
Tramps sacīja: "Mani reitingi ir augstāki nekā pat tad, kad es biju prezidents. Tāpēc nav pamata runāt, ka cilvēki par mani nebalsos. Viņi jau tagad lūdzas pēc darba, ja es izlemtu kandidēt. Ja jūs paskatīsities reitingos, tad republikāņu partijā mēs apsteidzam pilnīgi visus, bet Baidenu es lielākajā daļā aptauju apsteidzu par 15 līdz 20 procentpunktiem.
Taču Trampa pašpārliecinātību gan īsti neatspoguļo realitāti. Pēc pārliecinošās uzvaras Floridas gubernatora vēlēšanās par vienu no reālākajiem Trampa konkurentiem un arī pretendentiem uz prezidenta nomināciju tiek uzskatīts gubernators Rons Desantiss. Kompānijas "YouGov" pagājušajā nedēļā veiktās aptaujas liecina, ka Desantisu republikāņu pretendenta lomā vēlētos redzēt aptuveni 23% republikāņu, kamēr Trampu – aptuveni 20%. Nevienu no šiem pretendentiem nevēlētos redzēt 41% aptaujāto. Savukārt Republikāņu vidū Desantisam priekšroku dotu 41%, Trampam – 39% vēlētāju.
Pats Desantiss līdz šim par saviem plāniem kandidēt 2024. gada vēlēšanās izteicies ļoti neskaidri. Amerikāņu prese Trampa un Desantisa attiecības dēvē par savdabīgu auksto karu, kurā Tramps jau sācis piedraudēt ar savam konkurentam netīkamas informācijas izplatīšanu.
Neatkarīgi no tā, vai Tramps otrdien paziņos par kandidēšanu, vai tomēr pēdējā brīdī pārdomās, daudzu acis ir pievērstas arī pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam, kuram pēc piecām dienām apritēs 80 gadi.
Par spīti cienījamajam vecumam Baidens ir izteicis gatavību vēlēšanās startēt atkārtoti: "Man ir nodoms kandidēt atkārtoti. Taču šis būs manas ģimenes lēmums. Es domāju, visi grib, lai es kandidēju, bet mums par to vēl ir gaidāmas diskusijas. Es pieļauju, ka mēs šo lēmumu pieņemsim nākamā gada sākumā."
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Baidena un Trampa iespējamā cīņā uzvarētāju pašlaik noskaidrot būtu ļoti grūti, jo atšķirīgas aptaujas uzvaru prognozē te vienam, te otram pretendentam, turklāt ar ļoti nelielu balsu pārsvaru.
Jāatgādina par ASV vēlēšanu sistēmas specifiku un elektoru kolēģijas balsīm, kas nebūt neatspoguļo patieso vienas vai otras puses pārsvaru. Turklāt izdevums "Politico" norādījis, ka pirms šīm vidustermiņa vēlēšanām Tramps aktualizēja tēmu par iepriekšējo vēlēšanu nozagšanu, par nepieciešamību vēlēšanu sistēmu mainīt un nepieciešamību republikāņus ievēlēt štatu vēlēšanu komisijās. Vien jāpiebilst, ka neviens no pieciem Trampa virzītajiem pretendentiem īpaši ideoloģiski sašķeltajos štatos vēlēšanu komisiju uzraudzītāju amatos tā arī netika apstiprināts.
